Jānis Kalniņš

LKOK nr.3/1061

Kalniņš, Jānis Mārtiņa dēls

Kaprālis Ziemeļlatvijas brigādes štāba sakaru komandā.

* 1877. g. 30. jūnijā Dikļu pagastā.

+ 1944. g. 19. februārī

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par darbību 1919. g. jūnijā, Cēsu kauju laikā nodibinot sakarus starp Ziemeļlatvijas un 1. atsevišķo brigādi.

KALNIŅŠ JĀNIS Mārtiņa dēls

2. (5.) Cēsu kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1877. g. 30. jūn. Dikļu pagastā Pagastskolas izglītība.

Krievu armijā dienējis 1899-1903. g. 3. sapieru bataljona telegrāfa rotā. 1905.-1906. g. piedalījies krievu-japāņu karā, sasniedzis kaprāļa pak. Pēc demobilizācijas strādājis par dārznieku. 1914. g. jūl. iesaukts atkārtoti, dienējis Kauņas telefona un telegrāfa bataljonā, pēc tam Petrogradas junkuru skolā un 12. armijas inženieru daļā. Dienestu beidzis 1917. g. sept. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. febr., dienējis Cēsu kājnieku pulkā, pēc tam pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādes štāba sakaru komandu.

1919. g. jūn. sākumā Cēsu kauju laikā Kalniņš kā brigādes štāba sakaru komandas vecākais tika nosūtīts nodibināt sakarus ar Dienvidlatvijas brigādi Rīgā. Vācu postenis Carnikavas raj. Kalniņš apcietināja, taču viņš nezaudēja aukstasinību un atguva brīvību, pēc tam ieradās Dienvidlatvijas brigādes štābā Rīgā, nodibināja sakarus un pēc tam atgriezās pie savējiem.

Demobilizēts 1919. g. 20. jūl. slimības dēļ. Piešķirta jaunsaimn. Ādažu pagastā Bukultu muižā un Lielvircavas pagastā Audruves muižā. Dzīvojis Rīgā. Miris 1944. g. 19. febr. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.