Heinrihs Strods

Henriks Strods- vēstures zinātņu doktors, LU profesors emeritus. Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Nav bijis Komunistiskajā partijā, taču visticamāk, sadarbība ar VDK vismaz no 1957. gada 22. marta, viņam nodrošinājusi piekļuvi ne tikai slēgtajiem PSRS arhīviem, bet okupācija laikā netipisku iespēju doties un tikties ar Rietumvalstu vēsturniekiem.

Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Latvijas Valsts prezidenta Vēstures komisijas loceklis, holokausta laika noziegumu izpētes starptautiskās komisijas loceklis, Latvijas Republikas Ministru kabineta komisijas PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanai loceklis, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmu vadītājs

Ziņojis VDK par savām vairākkārtējām sarunām Zviedrijā ar U. Ģērmani, Jāni Lūkinu, Kārli Kangeri, profesoru Loitu, Juri Leimani.

Strods dzimis 1925. gada 20. aprīlī Dvietē.

Vairāki portāla "Delfi" aptaujātie latviešu vēsturnieki stāsta, ka vēl padomju laikos esot bijušas runas, ka Strods drīz pēc 2. pasaules kara darbojies iznīcinātāju bataljonā, padomju aktīvistu bruņotā vienībā, kas Latvijas lauku apvidos apkaroja nacionālos partizānus. Dokumentālu pierādījumu gan tam nav, tomēr vairāki vēsturnieki atminas, ka padomju laikos Strods ir lielījies, ka ap 1949. gadu Sēlijā apsargājis noķertos partizānus.

2000. gadā žurnālā "Rīgas Laiks" tika publicēta Igora Šuvajeva intervija ar Strodu, kur viens no jautājumiem bija: "Vai jūsu kā iznīcinātāja pieredze palīdzēja rakstīt grāmatu par partizāniem?" Uz šo jautājumu Strods atbildēja: "Es neesmu bijis iznīcinātājos. Nekad, nekad. [..] To var pārbaudīt. Var pārbaudīt istrebiteļu sarakstus. Nekad neesmu bijis, nekad." Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Strods par savu iespējamo dalību iznīcinātāju bataljonā un pēcāk kļūšanu par VDK aģentu nekad publiski nav runājis.

Profesors Strods ir pazīstams ar vairāk nekā 20 dažādām Latvijas vēstures problēmām veltītām grāmatām un pāri par 800 publikācijām, turklāt, neskatoties uz gadiem, viņš turpināja ražīgi strādāt.

2010.g. iznāca viņa grāmata "PSRS politiskā cenzūra Latvijā", bet nesen- 2011.g.-  grāmata "Sēlija senāk un tagad", kurā profesors apkopojis dokumentālus materiālus par Sēliju no XIX gadu tūkstoša pirms Kristus, kad šeit, šķiet, parādījušies pirmie iedzīvotāji, līdz mūsdienām.

Strods bija arī Okupācijas muzeja pētniecības grupas vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas Vēsturnieku komisijas loceklis.

Savulaik viņa kolēģis vēsturnieks Aivars Stranga teica, ka apbrīnojot profesora darba spējas un nenogurstošo interesi par jaunām, līdz šim nepētītām tēmām. 

"Reti kurš Latvijas vēsturnieks veltījis tik daudz laika visnopietnākajām studijām neskaitāmu valstu arhīvos. Darbs, darbs un vēlreiz darbs - tas, man šķiet, ir profesora dzīves moto; laiks nekad nav ticis izšķiests sīkumos,"

teicis vēsturnieka kolēģis, profesors Aivars Stranga.

1950.gadā beidzis LVU, vēstures.zin.kandidāta grāds 1953.g., strādāja Vēstures muzejā līdz 1958.gadam. Līdztekus arī  Zinātņu akadēmijas Feodālisma vēstures sektorā, kur 1970.gadā uz paša lūguma tika atbrīvots no darba.

Bija iniciators Latvijas vēstures katedras atjaunošani universitātē. 1989.g.

Strods bija vēstures pasniedzējs Latvijas Universitātē (1982-2000), kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).

H. Stroda darbu saraksts LNB kopkatalogā

H. Strods  publikācijās un par H. Strodu no news.lv

**

Atvadīšanās notiks 2012.g. 19.aprīlī plkst.10 Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē, bet apbedīšana Rīgas I Meža kapos. 

Nekropole.lv izsaka līdzjūtību Henrika Stroda tuviniekiem un skolniekiem. 

***