Bertrans Rasels

Bertrans Arturs Viljams Rasels, Trešais grāfs Rasels (angļu: Bertrand Arthur William Russell, 3rd Earl Russell, dzimis 1872. gada 18. maijā, miris 1970. gada 2. februārī) - britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists un sabiedrisks darbinieks. 1950. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Dzimis Velsā augstdzimušā ģimenē. Bertrana Rasela vecaistēvs bija ievērojams vigu politiķis un divkārtējs Lielbritānijas premjerministrs. Ģimene izcēlās ar brīvdomību. Bertrana Rasela krusttēvs bija filozofs Džons Stjuarts Mills. 1874. un 1876. gadā Raselam nomira abi vecāki un viņš kopā ar brāli tika nodots vecvecāku aprūpē.

1890. gadā Rasels sāka studēt matemātiku un filozofiju Kembridžas universitātē. Studiju laikā iepazinās ar Džordžu Edvardu Mūru un ar Alfrēda Norta Vaitheda rekomendāciju darbojās Kembridžas Apustuļos.

1893. gadā viņs ieguva universitātes filozofijas bakalaura grādu.

1908. gadā Rasels kļuva par Londonas karaliskās biedrības biedru. 1910. gadā viņš kopā ar Vaithedu izdeva darbu Principia Mathematica, kas padarīja Raselu slavenu.

1911. gadā viņš iepazinās ar austriešu studentu Ludvigu Vitgenšteinu, kurā saskatīja ģēniju un dažādi to atbalstīja.

1. pasaules kara gados Rasels publiski ieņēma pacifistisku nostāju, par ko uz sešiem mēnešiem tika ieslodzīts cietumā.

1920. gadā augustā Rasels oficiālas delegācijas sastāvā apmeklēja padomju Krieviju. Ceļojuma laikā viņam bija stundu ilga saruna ar Ļeņinu. Ceļojumā redzētais lika Raselam lika mainīt pirms tam pozitīvo viedokli par padomju valsti.

1921. gadā Rasels vienu gadu pasniedza filozofiju Pekinā, bet vēlāk atgriezās Anglijā.

2. pasaules kara laikā Rasels pasniedza Čikāgas universitātē un Kalifornijas universitātē, Losandželosā. Rasels tika iecelts par mācībspēku arī Ņujorkas universitātē, tomēr mediju kampaņas dēļ tika atcelts, saistībā ar Rasela uzskatiem par seksuālo ētiku. Protestu pret to izteica daudzi vairāki intelektuāļi Džona Djūija vadībā.

1944. gadā Rasels atgriezās Kembridžas universitātē. Pasniedza lekcijas, piedalījās BBC raidījumos un darbojās kā zinātņu propagandētājs. Bija viens no kodolatbruņošanās aizstāvjiem un Vjetnamas kara, kā arī, dzīves pēdējos gados,Izraēlas politikas kritiķis.

1955. gadā Rasela-Einšteina manifesta iniciators. Pēc nāves kremēts, un, sekojot norādījumiem, viņa pelni tika izkaisīti.

***

§ German Social Democracy (1896)

§  An Essay on the Foundations of Geometry (1897)

§  A Critical Exposition of the Philosophy of Leibniz (1897)

§  The Principles of Mathematics (1903)

§  On Denoting (1905)

§  Philosophical Essays (1910)

§  Principia Mathematica (kopā ar Vaithedu) (3 sējumos, 1910-1913)

§  The Problems of Philosophy (1912)

§  Political Ideals (1917)

§   Introduction to Mathematical Philosophy (1919)

§   The Practice and Theory of Bolshevism (1920)

§   The Analysis of Mind (1921)

§   What I Believe (1925)

§   Why I Am Not a Christian (1927)

§   Power: A New Social Analysis (1938)

§   A History of Western Philosophy and Its Connection with Political and Social Circumstances from the Earliest Times to the Present Day (1946)

§   Human Knowledge: Its Scope and Limits (1948)

§   My Philosophical Development (1959)

Avots:wikipedia