Andrejs Krustiņš
- Geburt:
- 02.07.1884
- Tot:
- 16.10.1941
- Zusätzliche namen:
- Андрей Николаевич Крустыньш
- Kategorien:
- , Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, General, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Komunarka shooting range. Communist place of mass murder
Andrejs Krustiņš dzimis Ungurmuižas pagasta "Vesetnieku" mājās. Mācījās Ungurmuižas pagasta skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Panevēžas realskolā nokārtoja savvaļnieku eksāmenu.
1905.-1908. gadā mācījās Čugujevas karaskolā,
1908.-1910. gadā dienēja 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā,
1910.-1915. gadā Penzā.
1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārnāca uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu.
Piedalījās kaujās pie Frančiem un Ķekavā, pēc kā paaugstināts par kapteini.
Ziemassvētku kauju laikā cīnījās Tīreļpurvā pie Mangaļiem, Skangaļiem un Ložmetējkalna, pēc kā paaugstināts par pulkvežleitnantu.
08.1917, Svētā Jura 4. šķiras krusts, ar lauriem, Nr. 999118
1917. gada septembrī, Rīgas operācijas laikā komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku kaujās pie Ikšķiles un Mazās Juglas.
Pēc 1917. gada novembra nonāca konfliktā ar lieliniekiem un bija spiests pulku atstāt un devās uz Vitebsku, kur vadīja pulkveža Frīdriha Brieža organizācijas nodaļu.
1918. gada aprīlī-augustā viņš uzturējās Vācijas okupētajā Latvijā un ievāca slepenu informāciju.
Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī Krustiņš iestājās LSPR armijas 3. latviešu strēlnieku brigādē, kur tika iecelts par štāba priekšnieku.
Pēc armijas sakāvēm 1919. gada maijā Valmierā viņu apcietināja un tiesāja Veļikije Luki kara tribunāls.
1919. gada 14. septembrī Krustiņam izdevās pāri frontei aizbēgt uz Latviju, kur viņš iestājās Latvijas armijā un uzņēmās komandēt 8. Daugavpils kājnieku pulku.
Piedalījās brīvības cīņās pret Bermonta armiju no Rīgas līdz pat Lietuvas robežai.
1919. gada 21. novembrī viņu paaugstināja par pulkvedi.
1920. gada sākumā ar savu pulku veica sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā.
1922. gada 1. aprīlī Krustiņš tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandiera palīgu,
1925. gada janvārī par 1. Kurzemes divīzijas komandieri, 22. jūnijā paaugstinot par ģenerāli. Bija Kurzemes apgabala garnizona priekšnieks.
1929. gadā viņš beidza kara akadēmiskos kursus.
Piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas
Pēc Latvijas okupācijas, kad Latvijas armija tika pārveidota par 24. teritoriālo korpusu, Andrejs Krustiņš kļuva par 183. divīzijas komandieri, bet 1941. gada 9. jūnijā tika arestēts un deportēts uz PSRS.
PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija Maskavā viņu 1941. gada 29. jūlijā notiesāja uz nāvi. Nāvessods izpildīts 1941. gada 16. oktobrī Noriļskā, pēc citām ziņām- Maskavā, Komunarkā
J.Daukšts atradās Jeņiseiskas pilsētas cietuma izolatorā un liecina par to, cik ļoti smagā stāvoklī tur atradās A.Krustiņš. Medicīnas darbinieki iekšā negāja. Durvis atvēra lai aizvāktu mirušos. Drīzāk A.Krustiņa dokumenti ir nokļuvuši Noriļskā. No turienes nesūtīja uz Noriļsku. Daukštu ar citiem aizsūtīja atpakaļ uz Krasnojarskas cietumu. (Es sapni par dzimteni pagalvī likšu.1993.g.)
Apbalvojumi :
- Jura krusts ar lauriem par kaujām Pirmā Pasaules kara laikā
- Lāčplēša Kara ordeņa III šķira par kaujām Torņakalnā pret Bermonta armiju 1919. gada 3.-10. novembrī
- Lāčplēša Kara ordeņa II šķira par kaujām pie Jelgavas 1919. gada 21. novembrī
- Triju zvaigžņu ordeņa II šķira
- Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķiras 3. pakāpe
- Viestura ordeņa I šķira.
***
Dzimis 1884. gadā, Витебская губ., Двинский уезд, усадьбе Весетниеки; латыш; среднее;
командир 183-й дивизии, генерал-майор.
Dzīvoja: Латвия, г. Цесис, ул. Раунас, д. 10, кв. 6.
Arestēts: 1941. gada 8. jūnijā.
Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 29. jūlijā.
Inkriminēts: участии в к.-р., заговорщицкой организации.
Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, adrese nav zināma (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 16/10/41
Vieta: Maskavas Cietums, nošauts Maskavā
Ieslodzījuma vieta: Maskavas Cietums,
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Andrejs Krustiņš varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: wikipedia.org, news.lv, memo.ru, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.