Arnolds Zaķis
- Geburt:
- 23.07.1897
- Tot:
- 12.07.1979
- Zusätzliche namen:
- Kārļa dēls
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Legionär, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis 1897. g. 23. jūlijā Limbažu pag. Slauņos. Izglītojies Limbažos, vidusskolas eksāmenus licis Kijevā.
Dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulka un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās 1917. g. janvārī Ložmetējkalnā.
1917. g. rudeni beidzis Kijevas karaskolu.
1918. g. pirmajā pusē piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kubaņā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. jūn. Valmierā. Pirms tam bijis Sarkanajā armijā, no kurienes aizbēdzis, ticis ievainots.
Dienējis komandantūrās Vidzemē, no 1919. g. 1. decembra rotas komandieris Latgales partizānu pulkā.
1920. g. 11. februārī paaugstināts par virsleitnantu.
1920. g. nakti uz 16. janvārī Latgalē Zaķis ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē pie Ankupova ciema un straujā triecienā to ieņēma. Cīņā ievainots, taču turpināja uzbrukumu, pārrāva dzelzceļa līniju starp Punduriem un Pitalovu, radīja apjukumu ienaidnieka daļās, tā dodams iespēju mūsējiem virzīties uz priekšu un ieņemt Pitalovas dzelzceļa mezglu.
Latgales partizānu pulka leitnants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
1921. g. septembrī beidzis virsnieku kursu inženieru nodaļu. Pēc tam dienējis Sapieru pulkā.
1924. g. paaugstināts par kapteini.
Apbalv. ar TZO V šķ.
Pēdējā dienesta pakāpe- pulkvežleitnants.
Padomju okupācijas gadā demobilizēts.
No 1941. g. augusta namu pārvaldnieks Bolderājā, Daugavgrīvā, Voleros un Buļļu salā.
1942. g. dienējis par vecāko inspektoru Iekšlietu ģenerāldirekcijā, pēc tam iesaukts latviešu leģionā.
1944. g. beigās pārcelts no Liepājas uz Dancigu. Kara beigās nonācis Vācijā, dzīvojis Neištates bēgļu nometnē,
1949. g. izceļojis uz Austrāliju, līdz aiziešanai pensijā 1962. g. strādājis Viktorijas Valsts elektrības uzņēmumā.
1979. g. 12. jūlijā Melbourne, Austrālijā. Pārpelnots. Urna novietota Fokner krematorijā, Melbourne, Victoria, Austrālijā.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.