Arnolds Zaķis

Dzimis 1897. g. 23. jūlijā Limbažu pag. Slauņos. Izglītojies Limbažos, vidusskolas eksāmenus licis Kijevā.  

Dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulka un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās 1917. g. janvārī Ložmetējkalnā.

1917. g. rudeni beidzis Kijevas karaskolu.

1918. g. pirmajā pusē piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kubaņā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. jūn. Valmierā. Pirms tam bijis Sarkanajā armijā, no kurienes aizbēdzis, ticis ievainots.

Dienējis komandantūrās Vidzemē, no 1919. g. 1. decembra rotas komandieris Latgales partizānu pulkā.

1920. g. 11. februārī paaugstināts par virsleitnantu.

1920. g. nakti uz 16. janvārī Latgalē Zaķis ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē pie Ankupova ciema un straujā triecienā to ieņēma. Cīņā ievainots, taču turpināja uzbrukumu, pārrāva dzelzceļa līniju starp Punduriem un Pitalovu, radīja apjukumu ienaidnieka daļās, tā dodams iespēju mūsējiem virzīties uz priekšu un ieņemt Pitalovas dzelzceļa mezglu.

Latgales partizānu pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

1921. g. septembrī beidzis virsnieku kursu inženieru nodaļu. Pēc tam dienējis Sapieru pulkā.

1924. g. paaugstināts par kapteini.

Apbalv. ar TZO V šķ. 

Pēdējā dienesta pakāpe- pulkvežleitnants.

Padomju okupācijas gadā demobilizēts.

No 1941. g. augusta namu pārvaldnieks Bolderājā, Daugavgrīvā, Voleros un Buļļu salā.

1942. g. dienējis par vecāko inspektoru Iekšlietu ģenerāldirekcijā, pēc tam iesaukts latviešu leģionā.

1944. g. beigās pārcelts no Liepājas uz Dancigu.  Kara beigās nonācis Vācijā, dzīvojis Neištates bēgļu nometnē,

1949. g. izceļojis uz Austrāliju, līdz aiziešanai pensijā 1962. g. strādājis Viktorijas Valsts elektrības uzņēmumā.

1979. g. 12. jūlijā Melbourne, Austrālijā. Pārpelnots. Urna novietota Fokner krematorijā, Melbourne, Victoria, Austrālijā.