Rūdolfs Ābeltiņš

Dzimis Vecpiebalgā. Draudzes skolas izglītība, pēc tam beidzis Rekovas zemkopības skolu.  

Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 181. rezerves pulkā.

No 1916. gada decembra 8. Valmieras latv. strēln. pulkā.

1918. gadā mācījies Gatčinas praporščiku skolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi.

1919. gada 5. jūnijā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1919. gada 8. novembrī uzbrukumā Bulduru tiltam Ābeltiņš sava vada priekšgalā metās pār tiltu un niknā ugunī ieņēma pretinieka nocietinājumus, tā dodams iespēju citām daļām šķērsot tiltu un attīstīt uzbrukumu visā frontē.  

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.

1922. g. beidzis virsnieku kursus,

Lāžplēša kara ordenis piešķirts 1925. gadā.

1937. gad;a beidzis bataljona komandieru kursus. Sasniedzis kapteiņa pakāpi, bijis Zilupes pilsētas valdes loceklis.

Apbalvots ar TZO, Viestura ordeni. 1940. gadā turpinājis dienestu 24. teritoriālā korpusa 227. strēln. pulkā.

Atvaļināts 1941. gada 28. februārī.

No 1944. gada februāra vidus 3. Cēsu policijas pulka 318. bataljona komandieris, kapteinis. Kara beigās devies emigrācijā, mūža nogali aizvadījis Zviedrijā, kur 1967. gada 28. februārī Halstahamā miris.