de

Jelgavas cukurfabrika

Sie können Bilder hinzufügen!
Stammen aus:
14.11.1926
Datum bis:
00.00.2007
Adresse:
Jelgava, Zemgale, Latvija
Politische Gebiet:
null
Kategorien:
Biroju ēka, rūpnīca
Koordinaten:
56.650795177265,23.747311208129

Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā.

Pirmā cukurfabrika Latvijas teritorijā tika nodibināta 1784. gada 26. februārī, kā "Rīgas cukurfabrikas sabiedrība", Sarkandaugavā.

Jelgavas cukurfabrika dibināta 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, un darbu tā sāka 1926.gada 14. novembrī.

Uzņēmuma pārvaldes ēka tika uzcelta 1925. gadā pēc Eižena Laubes projekta.

1927. gadā Jelgavas Cukurfabrika kļuva par valsts uzņēmumu.

Cukurfabrikas pirmais direktors bija J. Laže seniors.

Ņemot vērā pieprasījumu pēc cukura gan Latvijā, gan eksportam uz tuvākām ārzemēm, 1932. gadā tika uzcelta cukura rūpnīca Krustpilī, bet 1933. gadā- Liepājā.

Līdz 1940. gadam tika ražots cukurbiešu cukurs, 1935. gadā tika saražotas 500 tonnas diennaktī, no 1950. gadu beigām, jau atrodoties PSRS sastāvā, — arī cukurs no importēta cukurniedru jēlcukura

1970. gadu beigās tika sākta šķidrā cukura ražošana.

1981. gadā te tika saražoti 104,25 tūkstoši tonnu cukura. Produkcija tika realizēta Latvijā, Igaunijā, kā arī tuvākajos Krievijas PFSR apgabalos. 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jelgavas cukurfabrika nodarbojās ar cukurbiešu cukura ražošanu,

1995. gadā ieguva valsts akciju sabiedrības statusu, un vēlāk tika privatizēta.

2003. gadā tika saražoti 53,4 tūkstoši tonnu cukura, kā arī nodarbojās ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu. 

2003. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 18,1 miljonu latu.

2004. gadā cukurfabrikā bija 182 darbinieki.

2006. gadā rūpnīcas īpašnieki paziņoja par cukura ražošanas pārtraukšanu (tā tika pārtraukta 2007. gadā), jo konkurences dēļ Eiropas Savienības lielie cukurrūpnieki piedāvāja kvotu sistēmu un / vai tūlītēju kompensāciju par darbības pārtraukšanu rūpnīcas īpašniekiem. Savukārt, Latvijas uzņēmējiem, kuri saņēma ievērojami zemākas subsīdijas lauksaimniecībai konkurēt ar cukura cenām, bija grūti. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Krustpils un Liepājas rūpnīcas. Vienlaikus ar rūpnīcas slēgšanu faktiski tika likvidēta Zemgalē izplatītā cukurbiešu audzēšana (Zemgales līdzenums ir ideāli piemērots cukurbiešu audzēšanai), liekot daudzām zemnieku saimniecībām pārorientēties vai savu zemi pārdot citu kultūru audzētājiem (kuriem jau bija atbilstoša lauksaimniecības tehnika).

Lai restrukturētu cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozari Latvijā, tika izmaksāts Eiropas Savienības (ES) atbalsts – Ls 52,37 miljoni, tajā skaitā cukurbiešu audzētājiem – Ls 19,1 milj. (izmaksa 2008. gadā), cukurfabrikām – Ls 27,3 milj. (Jelgavas cukurfabrikai - 17,1 milj. un Liepājas cukurfabrikai - 10,2 milj.),

Jelgavas un Liepājas pilsētu pašvaldībām – Ls 2,56 milj. un pagastu (novadu) pašvaldībām – Ls 3,41 milj.

Turklāt cukurbiešu audzētāji katru gadu līdz pat kvotu sistēmas beigām atbalstā iegūst vēl 11,16 latus par katru biešu tonnu, ko iepriekš saskaņā ar līgumu piegādāja fabrikām. Pēdējais šis maksājums par katru nu jau neizaudzēto biešu tonnu zemniekiem izmaksājams līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Kaimiņvalstis nesteidzās ar cukura ražošanas likvidāciju vai krasu ražošanas samazināšanu.

Lietuvā 2010./2011. tirdzniecības gada cukura ražošanas sezonas rezultāti bija šādi: pārstrādāja 706 700 t cukurbiešu ar vidējo cukura saturu 16,15% (2009.g. – 17,24%), iegūstot 100 600 t cukura, sedzot 90 252 t kvotas cukura un vēl saražojot 10 348 t virskvotas cukura.

Tāpat Polija cukura kvotu savulaik samazināja tikai par 12%, Vācija - par 15% un Zviedrija - par 20%.

Arī kaimiņvalstī Baltkrievijā ir attīstīta cukura rūpniecība. Šīs valsts četras cukura fabrikas 2010. gadā saražoja 816 t tonnu baltā cukura.

Pēc šiem ES brīvās konkurences ierobežošanas pasākumiem (lai glābtu Rietumeiropas cukura rūpniecību), cukura cenas pieauga, un padsmit gadus vēlāk Latvija ar savām cenām spētu konkurēt. Šajā laikā Zemkopības ministriju vadīja Mārtiņš Roze (amatā bija no 2002. gada 7. novembra līdz 2009. gada 4. februārim).

Mūsdienās Jelgavas cukurfabrika pilnībā nojaukta un tās vietā tika uzsākta Krievijas militārā uzņēmuma Uralvagonzavod kravas vagonu rūpnīcas būve. UralVagonZavod ir Krievijas mašīnbūves uzņēmums, kas atrodas Ņižņijtagilā, Krievijā. Tas ir viens no lielākajiem zinātnes un rūpniecības kompleksiem Krievijā un lielākais kaujas tanku ražotājs pasaulē. Būvniecība Jelgavā tika apturēta 2014. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā; šobrīd rūpnīcas vietā atrodas UVZ puspabeigti angāri.

Assigned Personen

Vārds Dzimis Miris Langs
keine AngabeJānis LažeJānis Laže07.10.188616.06.1969lv
keine AngabeMārtiņš RozeMārtiņš Roze28.09.196408.09.2012en, fr, lv, pl, ru
keine AngabeEižens LaubeEižens Laube25.05.188021.07.1967en, lv, ru

Pievienot personu