Rīgā nodibināta pirmā akciju sabiedrība- Rāves cukurfabrika

1784. gadā Rīgā uzcēla pirmo cukurfabriku!

Kuriozs ir šis pirmās un vecākās Rīgas cukurfabrikas rašanās iemesls. Pirmās domas par cukurfabriku Rigā ierosināja niecīga cukura sīrupa vārāmā panna, kura nezin kādā ceļā bija ar kuģi nokļuvusi Rīgas ostā. Cukura vārāmā panna bija nākusi no Zviedrijas, vairākus gadus kalpojusi vienkāršai „pavāra mākslai'. 

Pannu nopirka Ģildes vecākais Krišjānis Konrāds Rāve, kurš bijis vīrs „no gara un spēka". Šī cukura vārāmā panna Rāvi veda uz domām — dibināt Rīgā cukurfabriku.  Rīdzenieki gan smējās, gan norādīja uz visādām grūtibām, bet Rāve ķērās pie lietas. Pašam viņam naudas nepietika, tāpēc tika iesaistīti citi akcionāri

• Andrejs Branteirams,
• Jēkabs de Bruyns,
• M. Fišers
• Hermanis Fromholds

 un vēl kādus piecus vīri par līdzdalībniekiem, un 1784. gada 26. februārī viņi dibina Rīgas cukurfabrikas sabiedrību.

Par priekšsēdētāju kļuva iniciatora Johana Georga Raves dēls. Sākumā tika emitētas 80 akcijas 500 taleru vērtībā. Tie bija paredzēti tikai Rīgas tirgotājiem, bet tad vara kļuva demokrātiskāka un pieņēma jebkuru Krievijas pilsoni noguldītāju lomā.

Rāvem Sarkandaugavā piederēja neliels zemes gabals (cik zināms, tur tikuši būvēti kuģi), un uz šo zemes stūri Rāve cēla savu cukurfabrikas ēku. Tā bija 100 pēdas gara, 40 pēdu plata, apmēram 6 stāvus augsta, ar 3 pannām. Būve bijusi pilnīgi no ķieģeļiem. Tāpat glītas un masīvas bija 3 noliktavas, kas atradās turpat fabrikas pagalmā. 

Par pirmiem direktoriem iecēla Šēnmani un Bruyni, bet speciālistus, meistarus izrakstīja no  ārzemēm. Sākotnēji fabrikā strādāja 13 cilvēki: 1 ārzemju meistars, 7 mācekļi un viņu darbinieki. Viņi piegādāja 3 pannas cukura ražošanai un 12 000 veidņu cukura galvu izgatavošanai

Fabrika spēja gadā ražot līdz 700.000 mārciņām jēlcukura, bet bija gadi, kad apmierinājās ar 100.000 mārciņām.

Sākumā katra akcija atnesa savam īpašniekam 5% no dividendēm gadā,

1812. gada Napoleona iebrukums rūpnīcai ļoti palīdzēja, kad gatavā cukura imports uz Krieviju ievērojami samazinājās, un katra akcija  500 taleru vērtībā deva 2227 talerus. Šādu izaugsmi pamanīja daži citi rīdzinieki, kuri arī vēlējās izveidot savu cukura ražošanu, taču rezultāts izrādījās pilnīgi pretējs: peļņas vietā visi sāka strādāt ar zaudējumiem. 

1813. gadā sāka izstrādāt arī rafinādi, kandisu. Līdz tam pašam 1813. g. fabrika bija izstrādājusi jau 9 milj. mārc. jēlcukura! 

Ap fabriku pacēlās glītas dzīvojamās ēkas, radās pat kuplu koku ēnoti ce|i. Šis apvidus atdzīvojās.

Jādomā, kā izejvielu fabrika izlietojus cukurniedres, lai gan cukurbietes sāka pazīt jau 18. g.s. vidū.

Bet, ja tiešām pirmā Rigas cukurfabrika būtu izlietojusi cukurbietes, tad tā būtu bijusi pirmā visā pasaulē. Tāds gods tagad pieder vēsturē ierakstītai, 1802. gadā Siiēzijā dibinātai cukurfabrikai, kas it kā pirmā kā izejvielu ņēmusi cukurbietes.

***

Johans Georgs Rave, kurš kļuva par uzņēmuma īpašnieku pēc tēva nāves, nomira ar 25 000 rubļu parādiem.

Nākamais īpašnieks Johans Rikerts manufaktūru pārņēma 1824. gadā, un tā strādāja lēni, līdz 19. gadsimta vidū nemanāmi aizvērās.

Pirmā Latvijas cukurfabrika — Sarkandaugavā

1935.03.10 Rīts