Pirmo reizi minēts fakts par kartupeļu ievešanu Anglijā no Kolumbijas
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, kuras plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (322 miljoni tonnu 2007. gadā) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem.
Ir selekcionētas vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirnes.
Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu
Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Sākotnēji to ieveda Spānijā, Holandē, Portugālē.
Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad graudaugu lietošana uzturā samazinājās sakarā ar "melno graudu" epidēmiju.
1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo), ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai.
Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram ticis, labākajā gadījumā, tikai viens no šiem retumiem.
Krievijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons.
Plašākos apmēros kartupeļus sāka kultivēt 1684. gadā Ziemeļanglijā, 1716. gadā Saksijā, 1738. gadā Prūsijā, 1783. gadā Francijā.
Vecais Stenders savā enciklopediskajā izdevumā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" jau 1774. gadā cita starpā rakstīja: "Ak, kas tas par jauka lieta būtu, kad Latvieši vairāk us Ābolu dārziem, Kartupeļu un citu sakņu kopšanas, visvairāk us dābolu sēšanas dotos. [..] Tad Kurzeme būtu patiesi laimīga zeme saucama, un pilnums būtu visās malās." [1; 148.]
Saistītie notikumi
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Gothards Frīdrihs Stenders | |
2 | Ernests fon Bīrons | |
3 | Jēkabs Ketlers |