Jēkabs Ketlers

Tavs vārds ne mūžam neņems rūsu

Kas citus segs

Tu mūsu zemē esi mūsu

Jacobus rex

(E. Stērste)

 

Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), Vilhelma Ketlera dēls.

Miris 1.1.1682. (jaungada naktī) pēc vecā kalendāra stila. 

Māte Sofija Hohencolerna bija Prūsijas hercogistes princese. Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha trešajai meitai vārds esot dots par godu viņas vecvecmāmiņai Sofijai Jagellonei (1464–1512), kuras tēvs bija Polijas karalis Kazimirs IV Jagello (pirmā lietuviešu karaļa Polijas - Lietuvas tronī- Jagaiļa dēls), bet māte – Elizabete fon Habsburga. Tādējādi hercogienes senču vidū bija ne tikai Prūsijas, bet arī Polijas-Lietuvas un Austrijas valdnieki. Viņas dēls - Jēkabs, sekojoši ir arī "baltu aristokrātu gēnu" mantinieks un tālāknodevējs.

Sofija mira Jēkaba dzemdībās, tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā.

1610. gadā Anglijas karalis Džeimss I kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti.

1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē.

1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju.

1638. gadā kļuva par pavaldoni, apstiprināts par hercogu 1642. gada 16. augustā.

1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma (1595.-1640.) meitu princesi Luīzi Šarloti (Luise Charlotte von Brandenburg, 1617.-1676.).

1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Balstīdamies uz merkantīlisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi.

Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar

• Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.),
• Portugāli (1648.g.),
• Holandi (1653.g.),
• Angliju (1654.g.),
• Spāniju (1656.g.)

un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju.

Hercogs Jēkabs bija arī teicams zemkopis, kurš paturēja acīs savu muižu pārvaldīšanu un ikgadus pats apbraukādams  savus īpašumus, personīgi pārliecinājās par sēklas graudiem un pļauju, lopu skaitu un zirgu audzēšanu; par lielu skaitu medības suņu; viņš rūpējās un gādāja arī par medību vanagu apmācību. Hercoga Jēkaba pārraudzībā teicami attīstījās zemkopība, jo lielākā daļa Lietuvas labības caur Kurzemi tika eksportēta uz Zviedriju, Dāniju un pat Angliju, ar to tika noslēgts tirdzniecības līgums, ko parakstīja Olivers Kromvels un hercogs Jēkabs. 

Hercogs Jēkabs ļoti interesējās arī par rūpniecību; sāka celt dzelzs un vara ieguves rūpnīcas, pulvera dzirnavas un ieroču lietuves, darvas dedzinātavas, koku zāģētavas, vadmalas austuves, stikla rūpnīcas. Viņš bija arī augsta līmeņa uzņēmējs.

Līdz šim holandiešu tirgoņi Kurzemes ražojumus, it īpaši kviešus un kokmateriālus eksportēja uz Rietumiem, bet tagad hercogs Jēkabs nolēmu peļņu neizlaist no rokām, bet izlietot pats.

Viņš sāka būvēt tirdzniecības kuģus, un tā kā tos apdraudēja Anglijas un Holandes naidošanās, kā arī jūras laupītāji, viņš ar lielu noteiktību ķērās pie kara flotes izveidošanas. Patiešām apbrīnojami, cik lieliski hercogs Jēkabs jeb "Jēkaba tētiņš", kā viņu bija iesaukuši kurzemnieki, to visu radīja tikai nedaudz gados. Neaizsalstošajā Ventspils ostā tika uzceltas plašas kara kuģu būvētavas. 

Skat. Hercoga Jēkaba ekonomiskā karte

Hercoga Jēkaba flote bija slavena visā Eiropā. Kuģu būvētavās Kuldīgā un Ventspilī tika būvēti burinieki (divklāji, fregates, galiotes, korvetes, buksas), kas kuģoja jūrās un okeānos.  

Kuģu kvalitāte bija izcila - pat tāda jūras lielvalsts kā  Francija Kurzemes kuģu būvētavās no

• 1644.g. - 1658.g. pasūtīja 24 kuģus,
• 1665.g. - 3 kuģus;
• Anglija 1644.g. - 1649.g. 6 kuģus.

Hercoga Jēkaba flotē bijuši 44 bruņoti kara kuģi, 15 neapbruņoti kara kuģi, 60 tirdzniecības kuģi, liels skaits mazāku kuģu un liellaivu. Kurzemes jūrnieki - zemnieku dēli apceļoja tā laika pasauli kā matroži, stūrmaņi, kuģinieki.

Hercogistei piederošās kolonijās - Gambijā Āfrikā un Tobago salā Karību jūrā Dienvidamerikā noritēja samērā sekmīga tirdzniecība un koloniālpreču ražošana. 

Kurzemes un Zemgales hercogistes flotes piemiņai hercoga Jēkaba galma dievnamā - Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā atrodas divi kuģu modeļi - "Kuldīgas Sv. Katrīna" un "Gambija un Tobago".

"Kuldīgas Sv. Katrīna" - kara kuģis, četrmastnieks ar bugsprita mastu, 36 lielgabali, 20 buras, 6 karogi, 2 priekšgala  enkuri pie labā un kreisā borta, 3 glābšanās laivas. 

"Gambija un Tobago" - tirdzniecības kuģis, četrmastnieks ar bugsprita mastu, 22 lielgabali, 7 buras, 6 karogi, 3 vimpeļi, 1 priekšgala enkurs pie kreisā borta, 1 glābšanās laiva.

Tos 2006.g. - 2008.g. izgatavoja izcils meistars - pensionēts flotes virsnieks Georgijs Saharovs. 

1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās.

1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, bet 1654. gadā no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē.

Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.).

1678.-1679. gada ziemā hercogs saslima ar zobu sakņu sastrutojumu un elpceļu kataru, kas pamazām pārņēma visu elpošanas orgānu sistēmu.

Hercoga darba istaba bija mitra, un vilnas tapetes gar sienâm bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās.

Ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm. Bet hercoga stāvoklis kļuva ļaunāks, un beigās viņš sāka klepot asinis. Nepietiekami izglītotajiem ārstiem, "radās aizdomas par viņa "noburšanu"", un par vainīgo tika norādīts uz Vecmuižas domēna iecirkņa pārzini Magnusu Luftu (arī Luhtu), vienu no hercoga uzticīgākiem ierēdņiem, kurš ar savu nelokāmību un godīgo raksturu bija ieguvis daudzus ienaidniekus. To arestēja, pratināja, spīdzināja un Bauskā sadedzināja uz sārta.

Tikai 1681. gada rudenī hercoga galma ārsts Harders uzgāja īsto slimības cēloni un lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu.

1682. gada Jaungada naktī hercogs mira.

***

Jēkabs bija precējies ar Luīzu Šarloti no Brandenburgas (1617—1676), Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu. Viņiem bija deviņi bērni: 5 dēli un 4 meitas.

• Luīza Elizabete (1646—1690) — apprecējās ar Frīdrihu II, Hesenes-Homburgas markgrāfu
• Vladislavs Ludvigs Friedrihs
• Kristīne Sofija
• Frīdrihs Kazimirs Ketlers (1650—1698) — Kurzemes hercogs
• Šarlote Sofija (1651—1728)
• Marija Amēlija (1653—1711) — apprecējās ar Kārli I, Hesenes-Kaselas markgrāfu. Viņai bija 14 bērnu un viņa ir pilnīgi visu 21. gadsimta sākumā valdošo Eiropas monarhu un troņa pretendentu "ciltsmāte"
• Kārlis Jēkabs
• Ferdinands (1655—1737) — Kurzemes hercoga aizbildnis (1711—1737)
• Aleksandrs