Anna Ketlere

Anna no Meklenburgas (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmā hercogiene.

Titulatūra: No Dieva žēlastības Anna dzimusi Meklenburgas firstiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene Livonijā (von Gottes Gnaden Anna geborne Fürstin zu Mecklenburg in Livland zu Curland und Semgallen Herzogin).

Dzimusi 1533. gada 14. oktobrī, Meklenburgas hercoga Albrehta VI Skaistā (Albrecht VI, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow, 1486.-1547.) - Hoencollernu dzimtas Brandenburgas kūrfirstu atzara - meita, brālis Joahims Alberts (1525.–1576.), kurš mantoja tēva troni.

1566. gada 11. martā salaulājās ar Kurzemes un Zemgales pirmo hercogu un pēdējo Livonijas ordeņa mestru Gothardu Ketleru.

Būdama Kurzemes hercogiene, Anna saglabāja dzimtās Mēklenburgas heraldiku. Meklenburgas ģerbonis redzams gan viņas lietotajos zīmogos, gan arī uz sarkofāga Jelgavas pils kapenēs.

Saskaņā ar laulību līgumu Annai pienācās ienākumi no Viskaļiem, Svirlaukas, Sesavas, Zaļeniekiem, Mežmuižas (tag. Augstkalne), kā arī no Jelgavas un Jaunpils pils un muižas. Tām kopā hercogienei gadā bija jāienes vismaz 4000 dālderu. Šajos īpašumos Annai pienācās augstākā un zemākā tiesu vara.

Piecu lapu garajā līgumā uzskaitīti arī visi muižnieki – kopā 19, kam bija jāpilda vasaļa dienests hercogienes labā. Laulību līgumā minētās muižas noteiktas arī kā hercogienes atraitnes tiesa.

Laulībā piedzima pieci dēli un divas meitas, taču trīs no dēliem nomira mazgadīgi. Par hercogienes Annas darbību saglabājies salīdzinoši maz liecību, tomēr var droši teikt, ka viņa ne tikai aprūpēja ģimeni, bet arī aktīvi palīdzēja vīram daudzos viņa pasākumos.

Pēc Gotharda nāves Anna turpināja piedalīties hercogistes pārvaldes lietās, sniedzot atbalstu savam dēlam Frīdriham. Anna bija arī prasmīga saimniekotāja un prata gūt labus ienākumus no savām muižām.

Vēl Gotharda dzīves laikā viņa atpirka Ordeņa laikos izlēņotos Talsus, Emburgu un Misas muižu.

1598. gada vasarā apciemoja radus Meklenburgā, tad iegūstot ķīlas valdījumā Ostenes (Osten) muižu Priekšpomerānijā Loicas (Loitz) pilsētas tuvumā. Šī muiža piederēja Kurzemes hercogiem vēl XVII gs. beigās.

Mirusi 1602. gada 4. jūlijā, bet 24. oktobrī viņu apglabāja līdzās vīram Mītavas (Jelgavas) pils kapenēs.

Bērni:

• Anna (1571.-1617.)
• Sigismunds Alberts (1567.-1569.)
• Fridrihs (1569.-1642.)
• Vilhelms (1574.-1640.)
• Elizabete

***

Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1533. gada 14. oktobrī Vismāras pilī Mēklenburgas hercoga Albrehta VII un viņa sievas Annas, Brandenburgas princeses, ģimenē kā ceturtais bērns. 

1566. gada 11. martā Annas brālis hercogs Joahims Alberts viņu apprecināja ar Livonijas vietvaldi un Kurzemes un Zemgales hercogu Gothardu. Saskaņā ar laulību līgumu Annai pienācās ienākumi no Jelgavas pils, Jaunpils pils, kā arī no Viskaļiem, Svirlaukas (Bergfried), Sesavas, Zaļeniekiem un Mežmuižas. Tām kopā hercogienei gadā bija jāienes vismaz 4000 dālderu. Šajos īpašumos Annai pienācās augstākā un zemākā tiesu vara. Piecu lapu garajā līgumā uzskaitīti arī visi muižnieki – kopā 19, kam bija jāpilda vasaļa dienests hercogienes labā. Laulību līgumā minētās muižas noteiktas arī kā hercogienes atraitnes tiesa.

Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili, bet jau drīz pārcēlās uz Sēlpili, tad uz Kuldīgas pili. Viņu laulībā 1567. gadā piedzima meita Anna, 1569. gadā dēls Frīdrihs, 1571. gadā meita Elizabete, bet 1574. gadā dēls Vilhelms.

1578. gadā hercoga galms pārcēlās uz Jelgavas pili, kur hercogs savai sievai par godu 1573. gadā lika uzcelt Svētās Annas baznīcu.

Prasmīgi saimniekojot, viņa prata gūt labus ienākumus no savām muižām un atpirka Livonijas ordeņa laikos izlēņoto Talsu pili, Misas muižu un muižu Lielupes krastā, ko viņas vārdā nosauca par Annas muižu (Annenburg), tagadējo Emburgu.

Pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņa dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās, hercogiene Anna turpināja piedalīties valsts pārvaldes lietās, sniedzot atbalstu savam dēlam Frīdriham. 1598. gada vasarā viņa apciemoja radus Mēklenburgā un Priekšpomerānijā iegādājās Ostenes (Osten) muižu.

Mirusi 1602. gada 4. jūlijā Šverinā, viņas mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu un 24. oktobrī apglabāja līdzās vīram Jelgavas pils kapenēs.