Kristiāns Konrāds Rāve

Rīgas namnieks un Lielās Ģildes eltermanis Kristiāns Konrāds Rāve bija Rīgā ienācis no Ventspils.

No Rīgas kuģu būvētājiem ievērojams ir Rīgas namnieks Kristiāns Rāve. 

1767. gadā viņš uzbūvēja Rīgā 85 lāstu kuģi Der Grossadmiral Paulus.

Ar 1767. g. 3. februāra ukazu ķeizariene viņam atļāva par precēm, ko šis kuģis veda, maksāt tikai ceturto daļu muitas un tikai pusi Rīgas ostas nodevas. Šim kuģim bez Rāves bija vēl vienpadsmit līdzīpašnieki.

Pēc tam Rāve uzbūvēja vēl otru kuģi ar zīmīgo vārdu Die Dankbarkeit (Blagodarnostj — Pateicība), kas piederēja Rāvem vienam pašam.

Ap 1780. gadu Rāvem ir seši kuģi.

Pavisam savā kuģu būvētavā Rāve uzbūvē 9 kuģus, kopā 884 lāstu tilpuma. Sakarā ar Rāves aktivitāti atjaunojās Rīgas pašas rēdereja, bet tikai mērenos apmēros.

Lielāka rosība turpretim vērojama no 1776. līdz 1783. gadam (ar 1783. gadu mūsu dati beidzas). Ļoti iespējams, ka birokrātija šo Rīgas pašas rēdereju iznīcināja. Kārlis Snells apraksta kādu tirgotāju, kas uzbūvējis četrus kuģus un izmantojis muitas atlaidi. Muitas ierēdņi viņu apskauduši un pieprasījuši, lai tirgotājs samaksā atlaisto muitu par visiem agrākiem gadiem. Tirgotājs domājis, ka ar viņu joko, bet tomēr bijis spiests muitu samaksāt un nobankrotējis. Šis stāsts zīmējas uz Rāvi.

Ir fakts, ka Rāvem 1771. (81.?) gadā paziņoja, ka piešķirtā muitas atlaide attiecas tikai uz viņa pirmo kuģi. Kad no viņa sāka iekasēt muitas parādu, viņš 1773. (83.?) gadā bankrotēja, un kuģu būvētavu likvidēja. Notikums ar Rāves kuģu būvētavu rāda, cik kaitīga Rīgas kuģniecībai bija Krievijas nenoteiktā un koruptīvā ekonomiskā polītika.

1785. nodibina pirmo cukurfabriku Rīgā

Viņa muižas ēka Sarkandaugavā (Duntes ielā) atradās līdzās 5 - 7 stāvus augstajai Rāves cukurfabrikai.

J.K.Broce atzīmē, ka kādreiz Rāve šeit būvējis arī kuģus, taču dažādu šķēršļu dēļ šī nodarbe tikusi pārtraukta.

Kad viņam neveicās uzņēmējdarbība ar Sarkandaugavā 1760. gados dibināto kuģu būvētavu, viņš kopā ar dēlu Johanu Georgu un citiem Rīgas tirgotājiem 1784. gadā nodibināja akciju sabiedrību ar kuģiem ievestā jēlcukura pārstrādāšanai. Rāves dibinātā akciju sabiedrība no Duntes muižas nopirka 9 pūrvietas lielu zemes gabalu, kur uzcēla mūra ēku un iekārtoja fabriku.

Fabriku gadu no gada paplašināja, uzceļot jaunas ēkas un uzlabojot tās iekārtas.

Rāves cukurfabrikas galvenā izejviela bija cukurniedru jēlcukurs, ko ieveda caur Rīgas ostu. Saražoto cukuru un sīrupu pārdeva Vidzemē, Kurzemē, Lietuvā un Krievijā.

Pēc K.K.Rāves nāves (?) 1803. gadā muižu mantoja viņa dēls J.G.Rāve. 

Pēc viņa nāves muižu paturēja meita Kristīne Ģertrūde Rāve, kas pirms tam bija finansējusi ar 2260 sudraba rubļiem cukura manufaktūras darbību.

Pēc muitas tarifa pazemināšanas 1816. gadā, pazeminājās ārvalstu cukura cenas, kas ietekmēja Rīgas cukuru manufaktūru darbu, 1829. gadā Rāves meita to pārdeva Svenam Bušam. 

1850. gados par galveno izejvielu cukura ražošanā kļuva cukurbietes, pēc 1854. gada cukurfabrika beidza pastāvēt.