Ivar Smilga
- Sünniaeg:
- 02.12.1892
- Surma aeg:
- 26.02.1938
- Sünnijärgne nimi:
- Tenisovich
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Ивар Тенисович Смилга
- Kategooriad:
- , , , Lätis sündinud, Ohver repressioonid (genotsiid) Nõukogude režiimi, Professor, Riigi ja kommunistliku partei liider, Terrorist, WWI osaleja
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Moscow, Donskoy Cemetery
Born 1892, Вольмарском уезде Лифляндской губ.; латыш; незаконченное высшее;
бывший член Президиума ВСНХ СССР, зам. председателя Госплана СССР и начальник Управления сводного планирования$ на момент ареста в распоряжении ЦК ВКП(б)..
Lived: Москва, ул.Горького, д.26, кв.98..
Arrested: 1 January 1935.
Sentenced: ВКВС СССР 10 January 1937.
Charged: участии в к.-р. террористической организации..
Shot: 10 January 1937.
Buried: место захоронения - Москва, Донское кладбище.
Rehabilitated: 3 April 1987. Пленумом Верховного Суда СССР
Source: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий
Allikad: wikipedia.org, memo.ru
Kohti ei
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Pavel Smilga | Vend | ||
| 2 |  | Nadezhda Polujan-Smilga | Naine | |
| 3 |  | Jan Polujan | Naisevend | |
| 4 |  | Pāvils Rozītis | Koolikaaslane | |
| 5 |  | Leo Trotzki | Kaastöötaja, Erakonnakaaslane, Mõttekaaslane | |
| 6 |  | Lenin | Kaastöötaja, Erakonnakaaslane, Mõttekaaslane | |
| 7 |  | Karl Radek | Mõttekaaslane | |
| 8 |  | Wassili Blochin | Süüdlane |
28.07.1914 | World War I
14.09.1917 | Krievija tiek pasludināta par republiku
07.11.1917 | The Bolsheviks storm the Winter Palace to begin the "October revolution"
08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju
06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru
Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.
16.04.1919 | Polish–Soviet War, the beginning of the Polish offensive
The Vilna offensive was a campaign of the Polish–Soviet War of 1919–1921. The Polish army launched an offensive on April 16, 1919, to take Vilnius (Polish: Wilno) from the Red Army. After three days of street fighting from April 19–21, the city was captured by Polish forces, causing the Red Army to retreat. During the offensive, the Poles also succeeded in securing the nearby cities of Lida, Pinsk, Navahrudak, and Baranovichi.