ee

Rainis

Sünniaeg:
11.09.1865
Surma aeg:
12.09.1929
Sünnijärgne nimi:
Jānis Pliekšāns
Teised nimed, pseudonüümid:
Rainis, Райнис, Ivans Hristoforovičs Pliekšāns, Jānis Pliekšāns
Kategooriad:
, Ajakirjanik, Filosoof, Jurist, Luuletaja, Minister, Näitekirjanik, Parlamendiliikme Läti Vabariigi, Poliitik, Tõlkija, Töötaja teater
Kodakondsus:
 lett
Haud:
Raiņa kapa vieta
Kalmistu:
Rīgas Raiņa kapi

Rainis (eigentlich Jānis Pliekšāns, fälschlich oft Jānis Rainis, * 30. Augustjul./ 11. September 1865greg. auf Gut Varslavani bei Jēkabpils; † 12. September 1929 in Majori (Jūrmala)) war ein lettischer Dichter, Dramatiker, Übersetzer und Politiker, der allgemein als wichtigster Schriftsteller seines Landes gilt.

Werke

Rainis’ Œuvre beinhaltet neben zwölf Gedichtbänden zwanzig Dramen wie Uguns un nakts (Feuer und Nacht, 1905), Zelta zirgs (1909, deutsch Das goldene Ross, 1922), Indulis un Ārija (Indulis und Arija, 1911), Pūt, vējiņi! (1914, deutsch Dünawind, 1927), Jāzeps un viņa brāļi (1919, deutsch Joseph und seine Brüder, 1921). Sein Gesamtwerk übte – insbesondere durch seine bahnbrechende Übersetzung von Goethe's Faust – wesentlichen Einfluss auf die lettische Sprache aus. Die volkskundliche Symbolik, die er in seinen wichtigeren Werken verwandte, beeinflusste die Herausbildung der nationalen Identität der Letten.

Seine dramatische Ballade Daugava (1916) enthielt die ausdrückliche Forderung nach lettischer Souveränität: „Land, Land, nach welchem Land verlangt unser Lied? / Land, es ist ein Staat“. Die Zensur entfernte diese Zeilen, als das Werk in Moskau erstmals veröffentlicht wurde. Nach der Niederlage der deutsch-russischen Bermondt-Armee im November 1919 wurde diese Ballade im Nationaltheater aufgeführt, um den ersten Jahrestag der lettischen Unabhängigkeitserklärung zu ehren; viele Soldaten trugen diesen Text im Kampf mit sich.

Politik

Neben seiner literarischen Tätigkeit wirkte Rainis auch gesellschaftlich und war ein herausragender Politiker. Er war einer der geistigen Führer der Revolution von 1905 und der „Neuen Strömung“, die dieser vorausging. Nach dem Scheitern der Revolution mussten Rainis und seine Frau Lettland verlassen, sie gingen nach Castagnola bei Lugano in der Schweiz. Dort lebten sie bis zu ihrer triumphalen Rückkehr in die gerade unabhängig gewordene Heimat am 4. April 1920.

Rainis war Mitglied des Zentralkomitees der Lettischen Sozialdemokratischen Arbeiterpartei, saß in der verfassunggebenden Versammlung und der Saeima und war von Dezember 1926 bis Januar 1928 Bildungsminister. Rainis strebte danach, lettischer Präsident zu werden und verlor an politischem Einfluss, als ihm dies nicht gelang. Er gründete das fortschrittliche Dailes Theater und wurde dessen erster Direktor, bevor er von 1921 bis 1925 die Direktion des Nationaltheaters übernahm.

Privat

Er war mit Aspazija (eigentlich Elza Pliekšāne, geborene Rozenberga) verheiratet, auch sie lettische Dichterin und Dramatikerin. Seine Schwester war die Ehefrau von Pēteris Stučka.

Andenken

  • Das Denkmal für Rainis auf der Esplanade in Riga ist zu einem Versammlungsort geworden, der die Widersprüche, die sich aus seinem facettenreichen Leben und Schaffen ergeben, deutlich macht. Es ist sowohl ein Mittelpunkt für das jährliche, immer an seinem Geburtstag abgehaltene, nationale Dichterfest wie auch für die Linksparteien von den Sozialdemokraten bis hin zu den radikalen Gegnern der lettischen Bildungsreform (wegen seines Engagements bei der Einrichtung von Schulen für die nationalen Minderheiten).
  • 2006 wurde zum Gedenken an Rainis und Aspazija, die 1912 in Zürich im Exil lebten, eine Gedenktafel an der Usteristrasse 14 enthüllt.

Kritik

Die Kritik an seinem Werk war gleichermaßen oft stark politisch beeinflusst; obgleich die Sowjets seine sozialistische Gesinnung betonten (sein Bild erschien sogar auf einer Rubel-Note), wurden Daugava und andere patriotische Texte in den vor der Unabhängigkeit erschienenen Werkausgaben weggelassen.

Allikad: wikipedia.org, news.lv

    loading...

        Seotud osapoole nimiSuhete liikSünniaegSurma aegKirjeldus
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis Pliekšānsisa00.00.182504.02.1891
        2
        Dārta PliekšāneEma00.00.182800.00.1899
        3Miervaldis OzoliņšMiervaldis OzoliņšPoeg17.03.192208.05.1999
        4
        Fricis PliekšānsVend00.00.185700.00.1860
        5
        Kārlis PliekšānsVend00.00.186200.00.1862
        6Līze PliekšāneLīze PliekšāneÕde00.00.185400.00.1897
        7Dora StučkaDora StučkaÕde27.08.187009.05.1950
        8AspazijaAspazijaNaine16.03.186505.11.1943
        9
        Jēkabs PliekšānsOnu00.00.182700.00.1829
        10
        Lība PliekšāneTädi00.00.1833
        11
        Dāvis RozenbergsÄi00.00.183220.03.1901
        12Margrieta RozenbergaMargrieta RozenbergaÄmm00.00.184029.04.1912
        13
        Nellija OzoliņaMinia23.02.192500.00.2000
        14Doroteja Albertīne RozenbergaDoroteja Albertīne RozenbergaVennanaine12.04.187707.07.1925
        15Pēteris StučkaPēteris StučkaNaisevend, Kaastöötaja, Õpingukaaslane, Erakonnakaaslane26.07.186525.01.1932
        16Zāmuels Jūlijs RozenbergsZāmuels Jūlijs RozenbergsNaisevend12.04.187729.06.1909
        17Kristaps Roberts RozenbergsKristaps Roberts RozenbergsNaisevend26.04.187422.06.1911
        18
        Andrejs PliekšānsVanaisa00.00.1788
        19
        Jēkabs GrikovskisVanaisa
        20
        Lība PliekšānsVanaema00.00.1796
        21
        Trīne GrikovskaVanaema
        22
        Eduards OzoliņšPojapoeg
        23Olga KliģereOlga KliģerePartner26.06.189821.09.1990
        24
        Juris GrašosVanavanaisa00.00.1800
        25
        Jēkabs PliekšānsVanavanaisa00.00.175100.00.1814
        26
        Krists ĶēkutuVanavanaisa
        27
        Miķelis LangeVanavanaisa00.00.175100.00.1811
        28
        Ilze PliekšānsVanavanaema00.00.1767
        29
        Alma Birģele PaegleNõbu21.08.187707.08.1949
        30Konrad   PetersonKonrad PetersonSõber15.10.188816.01.1981
        31Antonija LūkinaAntonija LūkinaSõber13.10.187602.01.1942
        32Olga EzerlaukaOlga EzerlaukaSõber11.03.1858
        33Tija BangaTija BangaSõber19.05.188201.01.1957
        34Eduards SmilgisEduards SmilgisSõber23.11.188619.04.1966
        35Marija RīdzenieceMarija RīdzenieceSõber28.05.188227.09.1935
        36Jānis ZiemeļnieksJānis ZiemeļnieksSõber24.12.189717.07.1930
        37Andrejs (Andrievs) PriedkalnsAndrejs (Andrievs) PriedkalnsSõber11.11.187301.04.1923
        38Roberts IvanovsRoberts IvanovsSõber20.11.188328.12.1954
        39
        Lūcija KuršinskaSõber15.04.189413.12.1976
        40
        Pēteris KūlaSõber06.05.187413.08.1945
        41Anna PriedkalnsAnna PriedkalnsSõber01.09.187325.02.1949
        42Biruta SkujenieceBiruta SkujenieceSõber21.09.188808.08.1931
        43
        Jūlija ŠteinaSõber00.00.188400.00.1953
        44Fridrihs ŠteinsFridrihs ŠteinsSõber, Erakonnakaaslane00.00.187900.00.1940
        45Elza ĀbeleElza ĀbeleSõber01.02.190429.06.2002
        46Frīdrihs VesmanisFrīdrihs VesmanisKaastöötaja15.04.187507.12.1941
        47
        Kārlis BūmeistersKaastöötaja, Mõttekaaslane13.11.188803.04.1967
        48Jēkabs DravnieksJēkabs DravnieksKaastöötaja23.09.185821.12.1927
        49Anna Rūmane ĶeniņaAnna Rūmane ĶeniņaTuttav13.11.187706.11.1950
        50Aleksandrs NeibergsAleksandrs NeibergsTuttav22.09.188312.06.1962
        51Laura NeibergaLaura NeibergaTuttav27.03.188627.03.1949
        52Jānis ReekstsJānis ReekstsTuttav21.05.188121.11.1970
        53August BebelAugust BebelTuttav22.02.184013.08.1913
        54Olga Resnevica-SinjorelliOlga Resnevica-SinjorelliTuttav27.07.188317.12.1973
        55Kalistrats ŽakovsKalistrats ŽakovsTuttav30.09.186620.01.1926
        56Voldemārs OzoliņšVoldemārs OzoliņšTuttav05.11.189615.02.1973
        57
        Alīse Ose StundaTuttav21.08.189419.06.1982
        58Ansis GulbisAnsis GulbisTuttav08.12.187313.02.1936
        59Andrejs VeckalnsAndrejs VeckalnsTuttav18.04.187918.05.1942
        60Vilis  RydzeniekasVilis RydzeniekasTuttav15.12.188413.11.1962
        61Elli  ForssellElli ForssellTuttav26.10.187125.06.1943
        62Mirdza VeckalneMirdza VeckalneTuttav09.10.191700.00.1995
        63Marija Kristīne JakobsoneMarija Kristīne JakobsoneTuttav17.07.1912
        64Boriss LivšicsBoriss LivšicsTuttav00.00.187218.11.1933
        65Ķērsta VeckalneĶērsta VeckalneTuttav00.00.189800.08.1984
        66
        Dace KļavaTuttav17.01.196515.06.2020
        67Emīls  DārziņšEmīls DārziņšTuttav03.11.187531.08.1910
        68Austra Ozoliņa KrauzeAustra Ozoliņa KrauzeTuttav13.12.189011.07.1941
        69Andrejs StērsteAndrejs StērsteTööandja04.10.185321.02.1921
        70
        Gustavs Ādolfs Oskars SvensonsÕpetaja00.00.182200.00.1884
        71Fric MendersFric MendersErakonnakaaslane20.08.188501.04.1971
        72Jānis Jansons  BraunsJānis Jansons BraunsErakonnakaaslane18.03.187213.04.1917
        73Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsErakonnakaaslane07.02.188810.07.1964
        74Voldemars OzolsVoldemars OzolsErakonnakaaslane17.10.188412.07.1949
        75Kristaps ŠulcsKristaps ŠulcsMõttekaaslane28.01.187716.12.1927
        76Frīdrihs Arnolds GrosvaldsFrīdrihs Arnolds GrosvaldsMõttekaaslane13.12.185008.04.1924
        77Jēkabs DubelšteinsJēkabs DubelšteinsMõttekaaslane25.10.188524.09.1907
        78Andrejs KurcijsAndrejs KurcijsMõttekaaslane01.10.188423.02.1959
        79Pauls DaugePauls DaugeMõttekaaslane22.08.186902.09.1946

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Lisa mälestusi

        31.05.1897 | — Paņevēžā arestē Jāni Pliekšānu

        Lisa mälestusi

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Lisa mälestusi

        19.02.1905 | Labdarības pasākums Kārļa Skalbes atbalstam

        Lisa mälestusi

        03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced

        Lisa mälestusi

        18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris

        Lisa mälestusi

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Lisa mälestusi

        06.05.1920 | Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis

        Lisa mälestusi

        06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija

        Lisa mälestusi

        19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris

        Lisa mälestusi

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Lisa mälestusi

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents - Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Lisa mälestusi

        14.03.1923 | Krišjāņa Barona bēres

        Lisa mälestusi

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Lisa mälestusi

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Lisa mälestusi

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        26.05.1929 | Rainis atklāja pieminekli rakstniekam Augustam Deglavam Meža kapos Rīgā, pieminekļa autors Kārlis Jansons

        Lisa mälestusi

        11.09.1965 | Esplanādē atklāj Raiņa pieminekli

        Piemineklis veltīts Raiņa simtgadei. Okupācijas laikā- Esplanāde bija pārdēvēta par "Komunāru laukumu"

        Lisa mälestusi

        13.09.2018 | Raiņa "Pūt, Vējiņi" pirmizrāde Nacionālajā teātrī

        Lisa mälestusi

        08.08.2023 | Armands Puče: Nacionālā teātra nacionālās īpatnības jau 100 gadus: Jo vairāk naudas tiek dots, jo mazāk viņi saprot, no kurienes tā nāk

        Lisa mälestusi

        Sildid