Raiņa "Pūt, Vējiņi" pirmizrāde Nacionālajā teātrī

Nacionālais teātris savu 100.sezonu iesāk ar jaunu direktoru - Jāni Vimbu un Raiņa "Pūt, vējiņi" pirmizrādi.

Grūti būt par direktoru pēc Ojāra Rubeņa un grūti skatītājiem piedāvāt šo Raiņa lugu pēc 1973.gadā uzņemtās Rīgas kinostudijas režisora Gunāra Pieša meistardarba. 

Šķiet, Nacionālais teātris sācis veidot jaunu tradīciju ar saistošiem tagadnes-pagātnes tiltiem, neļaujot aizmirst Latvijas kino diždarbus. Jau izrādē "Pie bagātās kundzes" bija gaumīgi iestarpinājumi ar izcilās 1969.gadā uzņemtās filmas kadriem un Līgu Liepiņu - tad un tagad. Filmā esošā Marģera Zariņa mūzika ir viens pasaules kino mūzikas zelta mirkļiem. Līdzīgi kā Imanta Kalniņa mūzika šet pieminētajā filmā. Izrāde sākas ar Esmeraldas Ermales un Ģirta Jakovļeva pieteikumu, kas neliek vilties.

Jau no izrādes vidus nepamet doma - kurš ir tas, kurš tik dziļi zin Raini, ka var tā spēlēties ar saturu tik dziļi un pamatīgi? Kā virtuozs muzikants, kurš absolūti pārvalda instrumentu, kuram ir nevainojama dzirde un prasme spēlēties par un ap tēmu. Mazliet padomājot, nonāku pie secinājuma, ka, ne mirkli nenoniecinot aktieru sniegumu, izrādei ir kas pilnīgi negaidīti novatorisks - statisti, kuri vienlaikus ir perfekti organizēta kustīga dekorācija, vizuāli uzbur bildi. Visi, ieskaitot izrādes programmu, man piedāvā saskatīt Dziesmu svētku turpinājumu. Varbūt, bet es to ne mirkli neredzēju. Tas ir svēts simbols, kuru izrādē nemaz nevēlos pieminēt. Un varbūt arī saskatīt. Šeit izkārtojums un podesti iespējams liek domāt par kori, par to, cik tas jebkuram ( ? - atvainojos par štampu, varbūt kļūdos) ir svarīgs.

Šeit nenolasīju šo kultūras kodu, te kustīgā skatuve-dekorācijas, ko veido dzīvi statisti ar savu sinhrono darbību veido pavisam citu un vizuāli baudāmu domāšanas konstrukciju. Ar savu fotgrāfisko aci pieķeru sevi pie domas - te, līdzīgi kā Fellini "Dolce Vita" gandrīz katru mirkli var vizuāli fiksēt kā stopkadru. Un tas nolasās ar stāstu.

LOMĀS

Uldis Jēkabs Reinis

Barba Laura Siliņa

Zane Agnese Cīrule

Anda Madara Botmane

Māte Lāsma Kugrēna

Didzis Raimonds Celms

Orta Lolita Cauka

Ciepa Inga Misāne-Grasberga

Gatiņš Kārlis Reijers

Aktieri Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale, Astrīda Kairiša, Uldis Dumpis

Piedalās Tautas deju ansamblis "Līgo" (vad. Jānis Purviņš) un Tautas deju ansamblis "Teiksma" (vad. Jānis Ērglis).

MĀKSLINIECISKĀ GRUPA

REŽISORS - Elmārs Seņkovs

SCENOGRĀFE UN VIZUĀLĀS KONCEPCIJAS AUTORE - Monika Pormale

KOMPONISTS - Imants Kalniņš

SCENOGRĀFES ASISTENTS - Edgars Kļaviņš

KOSTĪMU MĀKSLINIEKS - MAREUNROL'S

HOREOGRĀFI - Jānis Purviņš, Agate Bankava

GAISMU MĀKSLINIEKS - Oskars Pauliņš

MUZIKĀLĀ NOFORMĒJUMA AUTORS - Toms Auniņš

PRODUCENTS - Jānis Kaijaks

REŽISORA ASISTENTS - Toms Treinis

RUNAS KONSULTANTE - Aina Matīsa

Pēc izrādes var nopirkt Nacionālā teātra žurnālu kopā ar audekla maisiņu. Maisiņš, kurā ir viss nepieciešamais ikvienam uz skatuves bijušajam statistam, lai uzburtu vajadzīgās pārvērtības, bet sadzīvē vienkārši tik ierastais:  - Maisiņš vaijg?

Viss turpinās, pat nezaudējot ritmu. Izcili.

1973.gadā uzņemtās filmas dalībnieki

Lomās

• Esmeralda Ermale — Baiba
• Ģirts Jakovļevs — Uldis
• Pēteris Gaudiņš — Gatiņš
• Elita Krastiņa — Anda
• Antra Liedskalniņa — Ciepa
• Astrīda Kairiša — Zane
• Elza Radziņa — Māte
• Lidija Freimane — Orta
• Uldis Dumpis — Didzis

Epizodēs: Helga Dancberga, Juris Lejaskalns, Edgars Liepiņš, Kārlis Zušmanis, Pēteris Liepiņš, Rēzija Kalniņa, Krists Kalniņš, Alsungas "Suitu sievas" un Madonas tautas deju ansamblis.

Filmēšanas grupa

• Režisors: Gunārs Piesis
• Scenārija autori: Imants Ziedonis un Gunārs Piesis
• Operators: Mārtiņš Kleins
• Mākslinieks: Dailis Rožlapa
• Komponists: Imants Kalniņš