ee

Jorģis Zemitāns

Lisa foto
Sünniaeg:
23.02.1873
Surma aeg:
16.01.1928
Sünnijärgne nimi:
Jorģis Zemitāns
Teised nimed, pseudonüümid:
Йоргис Земитанс
Kategooriad:
, Kolonel, Lāčplēsis orden, Military inimene, WWI osaleja
Kalmistu:
Rīgas Brāļu kapi

Jorģis Zemitāns (* 23. Februar 1873 in der Gemeinde Skrīveri, Gouvernement Livland; † 16. Januar 1928in Riga) war ein lettischer Militär und Politiker.

Zemitāns ging bis 1892 auf die Realschule in Mitau. Nach Abschluss der Kriegsschule in Wilna kam er zum 116. Schützenregiment, wo er im April 1914 zum Hauptmann befördert wurde. Im Ersten Weltkriegkämpfte er im Verband des XX. Korps und erhielt den Sankt-Wladimir-Orden 4. Klasse. Anfang 1915 erlitt das Korps bei Augustów eine schwere Niederlage und Zemitāns geriet in deutsche Kriegsgefangenschaft.

Im November 1918 wurde er entlassen und kehrte nach Lettland zurück. Hier stellte er sich der neugegründeten Regierung zur Verfügung und wurde Chef der 2. Rigaer Schutzkompanie (2. Rīgas apsardzības rotas). Am 7. Januar wurde er nach Estland geschickt, wo er zusammen mit Oberst Ozols die Aufstellung von lettischen Truppen im Machtbereich der estnischen Armee organisierte. Er wurde bis 13. März zum Oberst befördert und kommandierte das neu entstandene lettische Nordkorps. Außerdem war er der Regierungsvertreter im Nordlettischen Gebiet. Er verurteilte den Putsch der Deutsch-Balten am 16. April 1919 in Libau und erklärte sich loyal zur abgesetzten Regierung von Kārlis Ulmanis. Nach der Schlacht von Cēsis zog er zusammen mit Ulmanis in Riga ein.

Ab 15. Juli wurde er Kommandeur der Division Vidzeme und zuständig für die Verteidigung Rigas. Seine Karriere nahm ein abruptes Ende, als er im Herbst beim Angriff der Bermondt-Armee die Stadt Riga frühzeitig räumen ließ. Danach wurde er auf Nebenposten eingesetzt und 1922 aus der lettischen Armee entlassen.

Zemintāns starb 1928 an einem Gehirntumor. Zu seinen Ehren sind ein Platz in Riga, sowie die Grundschule in Skrīveri und eine Brücke nach ihm benannt.

Literatur

  • Inta Pētersone (Hrsg.): Latvijas Brīvības cīņas 1918 - 1920. Enciklopēdja. Preses nams, Riga 1999, ISBN 9984-00-395-7.
  • Igors Vārpa: Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. Nordik, Riga 2006, ISBN 9984-792-11-0.

Allikad: wikipedia.org

Kohti ei

    loading...

        Seotud osapoole nimiSuhete liikSünniaegSurma aegKirjeldus
        1
        Jānis ZemitānsVend06.05.187900.00.1937
        2
        Jānis PurapuķeÕpetaja05.03.186417.11.1902
        3Eduards AireEduards AireÕpingukaaslane02.06.187628.05.1933
        4Ioakim VacetisIoakim VacetisÕpingukaaslane23.11.187328.07.1938
        5Spricis PaegleSpricis PaegleMõttekaaslane09.03.187601.12.1962
        6Kārlis UlmanisKārlis UlmanisKomandör23.08.187720.09.1942
        7Jānis ČaksteJānis ČaksteKomandör14.09.185914.03.1927
        8Dāvids SīmansonsDāvids SīmansonsKomandör04.04.185913.01.1933
        9Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - VasarietisSõdur18.02.188124.09.1972
        10Ernsts PedersErnsts PedersKamraad10.02.187924.06.1932
        11Voldemars OzolsVoldemars OzolsKamraad17.10.188412.07.1949

        04.02.1919 | Latvijas Neatkarības cīnas. Igaunijas armijas pakļautībā sāk veidot Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri ieceļ kapteini Jorģi Zemitānu.

        Lisa mälestusi

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Lisa mälestusi

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Lisa mälestusi

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Lisa mälestusi

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Lisa mälestusi

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Lisa mälestusi

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Lisa mälestusi

        11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga

        On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.

        Lisa mälestusi

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.

        Lisa mälestusi

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Lisa mälestusi

        Sildid