Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs
- Date de naissance:
- 02.12.1825
- Date de décès:
- 07.12.1891
- Noms supplémentaires:
- Krišjānis Valdemārs, Christian Waldemar, Christian Woldemar
- Catégories:
- Homme d'affaires, La figure publique, Politicien, Professeur, conférencier, Scientifique, Éditeur, Éditeur
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Grand cimetière de Riga
Krišjānis Valdemārs (né le 2 décembre 1825 dans la paroisse de Ārlava en Lettonie – mort le 7 décembre 1891 à Moscou dans l'Empire russe) est un homme de lettres, éditeur et folkloriste letton. Après les études de droit à l'Université de Tartu (1855-1858) Valdemars partit pour Saint-Pétersbourg où il travaillait dans la rédaction des revues lettonnes St. Petersburgische Zeitung et Pēterburgas Avīze. Il effectuait les traductions et a créé un dictionnaire allemand-letton-russe. Il était membre de l'organisation des Jeunes Lettons et l'un des fondateurs de la première École de la marine du pays à Ainaži (1864). Avec Fricis Brīvzemnieks et Krišjānis Barons il constituait la collection de chants traditionnels lettons Dainas.
Dans les années 20, son nom avait été donné à un brise glace letton qui a coulé endommagé par une mine pendant la Seconde Guerre mondiale, le 28 août 1941. L'une des rues au centre ville de Riga porte également son nom. Valdemars est inhumé au Grand cimetière de Riga.
Sources: wikipedia.org, news.lv
| Titre | De | À | Images | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
| Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
 | Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41 | lv |
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Mārtiņš Valdemārs | Père | ||
| 2 | Indriķis Valdemārs | Frère | ||
| 3 |  | Marija Valdemāre - Medinska | Sœur | |
| 4 | Luīze Valdemāre | Femme | ||
| 5 |  | Bruno Dalvics | Neveu | |
| 6 | Jēkabs Valdemārs | Grand-père | ||
| 7 | Reinholds Andersons | Ami | ||
| 8 |  | Kristiāns Dāls | Ami | |
| 9 |  | Jānis Reeksts | Familier | |
| 10 |  | Andrejs Krastkalns | Familier | |
| 11 |  | Paul Frommhold Ignatius von Lilienfeld | Familier | |
| 12 |  | Ansis Bandrevičs | Familier | |
| 13 |  | Alexandre II | Patron | |
| 14 |  | Krišjānis Barons | Compagnon d'étude | |
| 15 |  | Krišjānis Kalniņš | De même opinion | |
| 16 |  | Jēkabs Velme | De même opinion | |
| 17 |  | Juris Alunāns | De même opinion | |
| 18 |  | Andrejs Spāģis | De même opinion | |
| 19 |  | Fricis Brivzemniekas | De même opinion | |
| 20 |  | Kārlis Baumanis | De même opinion | |
| 21 |  | Kārlis Zandbergs | De même opinion | |
| 22 |  | Kaspars Biezbārdis | De même opinion | |
| 23 |  | Jānis Čakste | De même opinion | |
| 24 |  | Jēkabs Zvaigznīte | De même opinion | |
| 25 |  | Ernests Dinsbergs | De même opinion | |
| 26 |  | Nikolajs Raudseps | De même opinion | |
| 27 |  | Atis Kronvalds | De même opinion | |
| 28 |  | Jūlijs Kalējs Kuzņecovs | De même opinion | |
| 29 |  | Augusts Zandbergs | De même opinion | |
| 30 |  | Ādams Butuls | De même opinion | |
| 31 |  | Ansis Leitāns | De même opinion |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
14.07.1862 | Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"
23.11.1864 | Tiek dibināta Ainažu jūrskola
Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā. Dibināta 1864. gada 23. novembrī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas. Tās izveide veicināja ne tikai turīgas latviešu jūrniecības rašanos, bet attīstīja Latvijas piekrastes reģionus daudz plašākā nozīmē- sākot no kokapstrādes, kuģubūves, apgādes un beidzot ar tirdzniecību un jaunu ekonomisko un zinātnisko ideju ieviešanu
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
