Ādolfs Kārlis Lauks

Jurists, aktīvs sabiedrisks darbinieks Jelgavā.

Beidzis Jelgavas reālskolu (1911).

No 1918 XII Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis,

no 1919 XII Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

1921 IV iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli.

1922 apstiprināts par tiesnesi (1924 atbrīvots pēc paša vēlēšanās).

No 1924.5.nov. zvērināts advokāts Jelgavā.

1921-1940 vienlaikus bijis sabiedrisko zinību skolotājs Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (Jelgavas valsts 1.vidusskolā) un reālģimnāzijā (Jelgavas valsts 2.vidusskolā),

1925-1929 arī Jelgavas Izglītības biedrības pieaugušo ģimnāzijā.

1931-1941 Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.

1941.13.08. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Jelgavā.

No 1941 XI Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs.

1934.g.18.nov. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķ.

Precējies (1925) ar Austru Lūciju Lagzdiņu (dz.1903), bērni Astrīda (prec. Knāķe) un Ariane Odete.

Studentu korporācijas "Lettonia" filistrs.

********************************************

Dzimis 1892. g. 10. nov. Pienavas (tag. Džūkstes) pag. Krimūnās lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Emīlija Anete, dz. Kreicberga. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Sniķeres pagastskolu un Jelgavas reālskolu (1911. g.). Pēc tam studējis tieslietas TU.

1. pasaules kara laikā 1915. g. turpinājis studijas Demidova juridiskajā licejā Jaroslavļā (beidzis 1916. g.).

Iesaukts Krievijas armijā un 1916. g. okt. iestājies Alekseja karaskolā Maskavā (beidzis 1917. g. febr.), praporščiks 150. rezerves kājnieku pulkā, no 1917. g. sept. Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, pulka tiesas darbvedis.

1918. g. 25. febr. kritis vācu gūstā.

1918. g. vasarā atgriezies Latvijā.

No 1918. g. dec. Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis, no 1919. g. dec. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

1921. g. 18. apr. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli. 1922. g. 14. jūl. apstiprināts par tiesnesi Satversmes sapulcē (1924. g. 14. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

No 1924. g. 5. nov. zvērināts advokāts Jelgavā.

1921.–40. g. vienlaikus bijis sabiedrisko zinību skolotājs Jelgavas reālģimnāzijā (Jelgavas valsts 2. vidusskola) un Jelgavas Klasiskajā ģimnāzijā (no 1934. g. Hercoga Pētera ģimnāzija, pēc padomju okupācijas Jelgavas valsts 1. vidusskola), 1925.–29. g. arī Jelgavas Izglītības biedrības pieaugušo ģimnāzijā.

No 1930. g. Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja biedrs (no 1939. g. priekšsēdētājs).

1928.–34. g. LZS biedrs.

1928. un 1931. g. kandidējis Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta (1931. g. ievēlēts).

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav ieskaitīts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā.

 Nodarbojies ar lauksaimniecību sievai piederošajos Augstkalnes pag. Dzintaros.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Jelgavā.

No 1941. g. nov. arī Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Miris, dodoties bēgļu gaitās, 1944. g. 10. okt. Bārtas pag. Krūtes ciemā.

Apbedīts: Krūtes ciema Liepu kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies 1925. g. ar Austru Lūciju Lagzdiņu (1903. g. 9. dec.–1989. g. 2. maijā), meitas Astrīda (dz. 1926. g. 6. okt.–2012. g. 2. febr.), Ariane Odete (1933. g. 26. sept.– 1978. g. 2. maijā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 93. l.; 7354. f., 1. apr., 458. L.; 1632. f., 1. apr., 12010. l.; EVP; AL; LA 1919–1945; Meitas Astrīdas Knāķes sniegtās ziņas.

No tieslietu ministra J. Arāja 1924. g. 10. okt. raksta Ministru kabinetam: “Pamatojoties uz tiesu iekārtas likumu 155. p[antu], lūdzu atlaist no dienesta uz paša lūgumu Jelgavas apgabaltiesas locekli Ādolfu Lauki.” (LNA LVVA, 1538. f., 11. apr., 93. l., 4. lp.)