Ādolfs Šilde

Jurists, tiesību zinātnieks, publicists, aktīvs sabiedrisks darbinieks.  Pasaules brīvo latviešu (PBLA) Tautas balvas laureāts 1988

1907.21.V Rīgā – 1990. 7. V Minsterē, Vācijā. 

Mag.iur. grāds. Vācijā 1954 studēja vēsturi Štutgartē. 1954 – 58 bija Apspiesto Eiropas tautu asamblejas (ACEN) Preses pārstāvis Bonnā. 1958 – 63 bija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā Bēgļu komisāra juriskonsults Bādenē – Virtembergā. Vēlāk bija Ķīles universitātes Austrumu tiesību institūta zinātniskais asistents (1972-73).

Aktīvs sabiedrisks darbinieks – Latvijas Centrālās Padomes (LCP) priekšsēdis Vācijā 1951- 54, 1957 - 60, 1974 - 78, Latvijas Centrālās Komitejas priekšsēdis 1972 - 74, Baltijas Padomes valdes loceklis.

1951 - 78. Vienlaicīgi arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis 1972 - 77, Ljas Kr. galv. valdes loceklis kopš 1945. Latvijas interešu aizstāvis Vācijā kopš 1980. Sarakstījis:

“Pa deportēto pēdām”, (1956),

The profits of slavery (1958),

“Važu rāvēji” (1960),

Das soziale Versicherungssystem u.d. staatliche Fuersorge in Sowjetlettland (1964),

“Bez tiesībām un brīvības” (1965),

Die Sowjetisierung Lettlands (1970),

Resistance Movement in Latvia (1972; izdots arī latviski),

“Latvijas vēsture 1914–1940”,

“Valsts tapšana un suverēna valsts” (1976).

Publicējis daudz rakstu presē. Bijis “Universitas” redaktors (1930–34 un 1954–80).

Ar referātiem piedalījies zinātniskās konferencēs Strasbūrā, Stokholmā u.c. 

Meitas -  politoloģe un politiķe Rasma Kārkliņa dz.1946.g.. Vaira Tempele, Maruta, Maija Sinka. Dēls Gustavs-Viesturs.