Ādolfs Skulte

Kāds dīvains liktenis! Tālajā ukraiņu pilsētā tēva - latviešu strādnieka un mātes - itāliešu gleznotājas mīlestības starojumā audzis, Tu kopā ar brāļiem Latviju ieraudzīji tikai Pirmā pasaules kara beigās. Taču kļuvi par tās vispārliecinātāko patriotu. 20.-30.gados dzīves īsto ceļu starp Universitātes inženierzinībām un Konservatorijas mūzikas mākslām neatlaidīgi meklēdams, Tu izšķīries par komponista sūtību. Apskaužami strauji guvi panākumus. Pie Tava muzikālā šūpuļa stāvēja pats lielais latvju skaņu mākslas patriarhs - profesors Jāzeps Vītols. Pateicoties savām spilgtajām dotībām un neatlaidīgajam darbam, Tu iekaroji vecmeistara labvēlību. Nav mūsu mūzikas vēsturē otra mūziķa, kuru Latvijas konservatorijas dibinātājs būtu izvēlējies par savu pedagoģisko principu un kompozīcijas metodikas turpinātāju. Savu asistentu. Tādu godu 1936.gadā saņēmi tieši Tu. Vienīgais! 

Kāds dīvains liktenis! Otrā pasaules kara nobeigums izšķīra visus Tavus mīļos, kas Latvijas pirmās brīvvalsts laikmetā tik cieši bija saauguši kopā. Svešumā devās Tavs tēvs un māte. Tavi vecākie brāļi - Bruno, Voldemārs, jaunākie - Ferdinads, Oļģerts. Aizbrauca profesors Jāzeps Vītols. Mūsu inteliģences tūkstoši. Latviešu tautas simttūkstoši. Tu neriskēji mīļotās sievas Helēnas un jūsu abu vienīgā dēla Gvido dēļ. Paliki Latvijā. Ar rainisko baletu Brīvības sakta pierādīji, ka tēvzemes svētākos ideālus nenodosi. Tāpat kā operā Pricese Gundega, teātra un kino mūzikā, tāpat kā savās deviņās simfonijās, kora a cappella Sonātē-vokalīzē un citos - nu jau klasisko vērtību iezīmējušos skaņdarbos - Tu paliki nelokāms jaunības gadu poēmas Viļņi latvisko ideju turpinātājs. Goda Vīrs.

Kāds dīvains liktenis! It kā dzīves pašā augstāko sasniegumu virsotnē pakāpies, jaunu ideju un interesantu nodomu pārpilns, Tu tomēr no mums pēkšņi aizgāji. Nelaikā!

Dziļā cieņā un mīlestībā Tava Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas saime Latvijas Komponistu savienība Latvijas Republikas Kultūras ministrija . 

Ādolfs Skulte ir viens no ievērojamākajiem XX gs. latviešu mūzikas klasiķiem. Viņš ir deviņu simfoniju un citu simfonisku darbu, trīs operu, divu baletu, daudzu vokāli instrumentālo, kora un kamermūzikas sacerējumu autors, kā arī viens no iezīmīgākajiem sava laikmeta kinomūzikas autoriem. Komponista radošais veikums novērtēts ar vairākām prēmijām, kuras vainago par mūža ieguldījumu saņemtā Lielā mūzikas balva 1999.gadā. Vairāk kā 65 gadus profesors Ā.Skulte nostrādājis Latvijas Mūzikas akadēmijā. 

Viens no Ādolfa Skultes dzīves periodiem bija saistīts arī ar Balviem. 1933.gadā viņš strādāja par pedagogu un vadīja skolēnu jaukto kori Balvu ģimnāzijā. Ģimnāzijas direktors Gustavs Rāmnieks skolā nodibināja Tautas universitātes klavieru nodaļu, un tās vadīšanu uzticēja Skultem. Svinīgajā atklāšanas dienā bija sagatavots koncerts, kurā uzstājās arī pianists Hugo Štrauss un Ādolfs Skulte, kurš atskaņoja savu komponēto skaņdarbu "Tēma ar variācijām". Uz koncertu bija uzaicināts profesors Jāzeps Vītols ar kundzi Anniju. 

Māju, kurā Ā.Skulte kopā ar diviem kolēģiem dzīvoja, sauca par Krūmiņmāju, tās īpašnieka vārdā, un atradās tā paša Balvu ezera krastā. Kad sākās vasaras brīvlaiks, komponists gandrīz visu laiku pavadīja laivā uz ezera, vērojot debess mākoņus un klausoties viļņu čalās. Daudzu šādu pārdzīvojumu pilns, kādā vasaras pēcpusdienā A.Skulte sēdās pie klavierēm un sāka improvizēt, iedomājoties, kādiem izstrumentiem varētu uzticēt viļņu čalojumu. Tā izsakot visus vasaras iespaidus uz Balvu ezera, 1934.gadā tapa simfoniskā poēma "Viļņi", kas ieguva godalgu radio izsludinātajā simfonisko darbu konkursā, bet tās autors saņēma 500 latu prēmiju. 

Lai nodrošinātu savu eksistenci, Ā.Skulte divas reizes mēnesī spēlēja arī Balvu evanģēliski luteriskajā baznīcā dievkalpojumos. Tas viņam patika, īpaši, kad varēja ļauties improvizācijai. Bet 1934.gada rudenī baznīcas pērminderi paziņoja, ka ērģelniekam maksā par daudz lielu algu un ka tā tiks samazināta uz pusi. Tā kā ar ģimnāzijas algu vien iztikt nevarēja, Ā.Skulte sāka meklēt darbu citur. Viņš pieņēma darbu Jēkabpilī, un 1934.gada vēlā rudenī, jau turpinoties otrajam mācību gadam, no Balviem aizbrauca. 

Komponista Ādolfa Skultes mūža atmiņu stāsts (arī stāsts par Balviem) lasāms četros "Latvju Mūzika" rakstu krājumos. Novadpētniecības lasītavas fondā ir arī simfoniskās poēmas "Viļņi" partitūra.

Avots: Diena.lv un Balvu bibliotēka 

***