Hugo Štrauss

Kalifornijā, Sanfrancisko pilsētā, 21.februārī, smagas smadzeņu triekas piemeklēts, 83 gadu vecumā mūžībā aizgājis ievērojamais latviešu pianists Hugo Štrauss, kura koncerti kā dzimtenē brīvās Latvijas laikā, tā svešumā allaž apliecinājuši mūsu mūzikas kultūras un mākslinieku-atskaņotāiu augsto līmeni.
Hugo Štrauss dzimis Pēterpilī 1908.gada 14. septembrī. Jau studiju gados Latvijas konservatorijā jaunais topošais mākslinieks gūst ievērību ne tik vien ar savu virtuozo tehniku, bet arī ar savdabīgo mūzikas interpretāciju, kas izvirza viņu par vienu no redzamākajiem klavieru nozares studentiem.
1930. gadā apdāvinātais jaunais pianists absolvē Latvijas konservatorijā prof. Paula Šuberta klavieru klasi ar brīvmākslinieka grādu; vadība piešķir viņam laureāta titulu, kādu iegūst tikai nedaudzi — visizcilākie — Latvijas konservatorijas absolventi. Tajā pašā gadā jaunais brīvmākslinieks dodas uz Berlīni, lai papildinātos pie izciliem klavierspēles pedagogiem un koncertpianistiem — Leonīda Kreicera un Aleksandra Borovska.
Pēc studijām ārzemēs Hugo Štrauss aktīvi koncertē. Viņa atskaņotā mūzika bieži skan Rīgas koncertzālēs un Latvijas Radiofonā. Kopā ar otru Latvijas konservatorijas laureātu, čellinieku Ati Teihmani, viņš koncertē jauno mākslinieku — konservatorijas absolventu — apmaiņas koncertos Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Čehoslovakijā. 1939. gadā Latvijas konservatorijas padome ievēl H.Štrausu par docentu klavieru fakultātē.
1944. gada rudenī, tāpat kā daudzi citi latviešu mūziķi, arī Hugo Štrauss dodas uz Vāciju. Apmetas Ziemeļvācijā, Lībekas tuvumā, Zāravas ciemā pie skaistā Raceburgas ezera. Šajā pagaidu mītnē vēl bija apmetušies Nacionālās operas solists baritons Edvīns Krūmiņš un čellinieks Valdis Zaķis. Tika sniegti koncerti ne tikvien Lībekas un Raceburgas pilsētu koncertzālēs, bet arī mazākos centros vācu klausītajiem. Dažos koncertos pievienojās vēl divi Lībekā dzīvojošie mākslinieki — dziedātāja Paula Brīvkalne un vijolnieks Olafs Ilziņš.
Viņa mlļākie komponisti bija klasiķi — Mocarts, Bēthovens, un romantiķi Brāms, Šūmanis, Šuberts un Šopēns; no latviešu komponistiem — Jānis Mediņš un Alfreds Kalniņš. Materiālās vērtības Hugo (Uģi) nesaistīja — ja tikai jumts virs galvas un maizes rieciens iztikai — bet gan iespējas muzicēt un mūzicēt, spēlējot solo un ansambļos ar citiem māksliniekiem. Hugo Štrausa dzīvesbiedre pazīstamā koncertdziedātāja un viņa mākslas līdzgaitniece Milda Štrausa, kura ar pianistu kopdzīvē pavadījusi četrus gadu desmitus, raksta, ka Uģa vislaimīgākie dzīves gadi bijuši Vācijas trimdas posmā, kad viņš netraucēti varējis spēlēt klavieres 8 līdz  9 stundas dienā.
1946. gadā Hugo Štrauss nonāk Blombergā, baltiešu mākslinieku pulcēšanās centrā, kurā toreiz dzīvoja dziedones Herta Lūse, Ludmilla Sepe, Latviešu stīgu kvartets (agrākais Latvijas konservatorijas kvartets: A. Norītis, V. Ruševics, E. Vīnerts un A.Ozoliņš) un komponists Jānis Mediņš. Kopā ar šiem māksliniekiem viņš bieži koncertē. Jāpiezīmē, ka Jānis Mediņš Hugo Štrausam veltījis savu Blombergā komponēto "Klavieru kvintetu" un "Dainu nr. 13". Vācijā Štrauss koncertējis arī ar Jāni Niedru, Ādolfu Kaktiņu, Artūru Priednieku-Kavarru, Ingu Nārunu un Ati Teihmani.
1950. gadā Hugo Štrauss ieceļo ASV un gadu vēlāk kopā ar čellinieku Ingu Nārunu sniedz koncertu vienā no toreiz Ņujorkas izcilākajām koncertzālēm "Taunholā". 1952. gadā viņš pārceļas uz dzīvi Sanfrancisko, kur salaulājas ar dziedātāju Mildu Grimmu. Šajā pilsētā H. Štrausa muzikālās aktivitātes izvēršas plašumā — 1952.gadā tiek nodibināts Kalifornijas Latviešu trio (vijolnieks Eduards Vīnerts. čellinieks Arvīds Ciemiņš un pianists Hugo Štrauss), kas aktīvi darbojas līdz 1968. gadam. H. Štrauss ir ērģelnieks Sanfrancisko latviešu draudzē, trīs gadus ar panākumiem vada latviešu draudzes kori. Šajā laikā viņš pievērsies arī radošajam darbam — komponēšanai, un Portlandes dziesmu svētku Garīgajā koncertā 1965. gadā tika atskaņota viņa "Kantāte". Mildas un Hugo Štrausu koncerti skanējuši daudzos latviešu dziesmu svētkos un daudzos latviešu centros ASV un Kanādā; abu mākslinieku augstā profesionālā līmeņa muzicēšanu klausītāji bija ļoti iecienījuši. Pēdējais abu mākslinieku kopīgais koncerts notika pianista 80 dzimšanas dienas atcerē 1988. gada 11.septembrī Sanfrancisko, kurā skanēja 4 viņa tautasdziesmu apdares soprānam un klavierēm, kā arī 3 Mediņa "Dainas" un 3 Alfrēda Kalniņa īsāki darbi klavierēm solo.
Par nopelniem latviešu mūzikas daudzināšanā Hugo Štrauss saņēmis PBLA Kultūras fonda atzinības rakstus 1969. un 1991. gadā. Mākslinieks pieder Latvijas konservatorijas korporācijas "Ligusonis" saimei.
HugoŠStrausa sirds un domas piederēja Latvijai un viņš uzturēja ciešas saites ar Latvijas konservatorijas bijušajiem kolēgām. Dziļu pārdzīvojumu viņā izraisīja dziesmu svētki 1990.gadā — viņa pēdējā dzimtenes apciemojumā.

Avots: Laiks, 28.03.1992