Aina Stepe
- Dzimšanas datums:
- 14.02.1911
- Miršanas datums:
- 03.02.1977
- Apglabāšanas datums:
- 10.02.1977
- Tēva vārds:
- Fricis
- Kategorijas:
- Docents, Komunists, Pedagogs, skolotājs, Zinātnieks(-ce)
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
3. februārī mirusi pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente, pedagoģijas zinātņu kandidāte Aina Stepe,
PSKP biedre kopš 1959.gada.
Dzimusi 1911. gada 14. februārī Hamburgā (Vācijā) revolucionāra, tajā laikā politiskā emigranta Friča Stepes ģimenē.
Beigusi Daugavpils valsts ģimnāziju 1930.g.
Pedagoģisko darbību Aina Stepe sākusi 1935. gadā, strādājot par skolotāju Madonā un Rīgā, 1939. gadā beigusi Latvijas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļu.
1940.g. pēc PSRS okupācijas, viņa izvirzīta vadošā izglītības darbā par skolu inspektori Rīgas pilsētas Kirova rajonā. Sākas spraiga darba un jaunu meklējumu laiks, ko pārtrauc karš. Risinot praktiskus uzdevumus, radusies interese par pedagoģijas un psiholoģijas teorijas jautājumiem.
1948. gadā A. Stepe saņem uzaicinājumu strādāt par pasniedzēju augstskolā, iekļaujoties skolotāju sagatavošanas darbā. Sākas darbs Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, bet kopš 1958. gada Latvijas Valsts universitātē, lasot gan pedagoģljas, gan psiholoģijas kursus, kā arī mācot latīņu valodu.
1968. gadā par pētījumu «Gribas audzināšana kā skolēnu sekmju uzlabošanas svarīgs nosacījums vakarskolās» piešķir pedagoģijas zinātņu kandidātes grādu. Strādājošās Jaunatnes izglītības un audzināšanas problēmas vienmēr bijušas viņas uzmanības centrā. Docentes vadībā daudzi neklātienes nodaļas studenti sekmīgi aizstāvējuši diplomdarbu, viņa šīs nodaļas studentus pratusi iesaistīt ari zinātniskajā darbā.
Docentes vadītie studentu darbi godalgoti republikas konkursos. A. Stepe publicējusi pāri par 30 zinātnisku un populāri zinātnisku darbu par aktuāliem pedagoģijas un psiholoģijas jautājumiem: gan par pusaudžu audzināšanas problēmām, gan par dzimumaudzināšanu, gan mācīšanās motīviem. Aktīvi viņa darbojusies pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu propagandā, lasot lekcijas skolās, pedagoģijas tautas universitātēs, rūpnīcās un uzņēmumos. Daudzpusīgs, iniciatīvas bagāts ir bijis docentes sabiedriskais darbs partijas un arodbiedrības organizācijā, tautas kontrolē. Ilgus gadus viņa bijusi Svešvalodu fakultātes partijas organizācijas biroja locekle, vadījusi pedagoģijas un psiholoģijas katedras arodgrupu. Šo pienākumu viņa veikusi līdz pēdējam brīdim, pat pēc aiziešanas pelnītā atpūtā 1976. gada rudenī. Viņa bija loti vienkārša, iejūtīga un koleģiāla, mīlēja atklātību un nebaidījās pateikt ari rūgtāku vārdu, ja tas bija nepieciešams. Pret sevi bija ļoti prasīga un paškritiska.
(Padomju students, 10.02.1977)
Bija precējusies ar Rīgas Raiņa vakara vidusskolas direktoru, vēstures skolotāju Jāni Grīnvaldu. Dēls - dramaturgs Dainis Grīnvalds.
Avoti: Rīgas dome
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Fricis Stepe | Tēvs | ||
2 | Greta Lucina Stepe | Māte | ||
3 | Dainis Grīnvalds | Dēls | ||
4 | Leo Fridrihs Armas Stepe | Brālis | ||
5 | Lilija Eline Duks | Māsa | ||
6 | Jānis Grīnvalds | Vīrs | ||
7 | Nikolajs Duks | Svainis |
Nav norādīti notikumi