Dainis Grīnvalds

Dainis Grīnvalds dzimis 14.04.1950. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Dainis Grīnvalds bija saistīts ar šādām organizācijām:

• "Latvijas dramaturgu ģilde"
  Organizācijas pamatdarbība bija Citur neklasificētu organizāciju darbība
• "Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centrs"
  Organizācijas pamatdarbība bija Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

Dainis Grīnvalds nomira 62 gadu vecumā, 2013. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Dainis Grīnvalds varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Literāru projektu vadītājs, dramaturgs, žurnālists.  Bijis Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, izdevis jauniešu žurnālu „Ugunsgalvas”.

Dzimis vēstures skolotāja, Raiņa vakara vidusskolas direktora Jāņa Grīnvalda un Latvijas Universitātes docentes Ainas Stepes ģimenē. 

1959. – 1965. Latvijas televīzijas un Latvijas radio bērnu un jauniešu dramatiskā teātra štata aktieris (37 lomas, par kuru izpildīšanu saņemts honorārs), 1968.g. beidzis Rīgas 1. vidusskolu, 1973.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Filozofijas fakultāti, 1973. - 1975.g. dienests PSRS bruņotajos spēkos

1975.- 1980.g. Latvijas ZA Vēstures un filozofijas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, aspirants. 1980.- 1987. neatkarīgs autors un tulkotājs. 1982. – 1986. Rīgas Jauno literātu studijas vadītājs. 1987.- 1989. sargs rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne".

Strādājis laikrakstos “LaBA”, “Izglītība un Kultūra”, “Rīgas Balss”, “Literatūras Avīze”. 1989.g. saņēmis 1. prēmiju 1. Vissavienības jauno dramaturgu festivālā ar lugu „Kasandra”,1989.- 1994. g. Latvijas skolu teātru skates atlases žūrijas loceklis un priekšsēdētājs.1993.g.  laikraksta "Pionieris", pēc tam "LaBA" kultūras nodaļas vadītājs

1993.g. saņēmis Ata Kronvalda prēmiju.Publicētas sešas pilna apjoma lugas un vairāki viencēlieni. Latvijas un ārvalstu profesionālajos teātros iestudētas četras lugas.  Žurnālists laikrakstā "Izglītība un Kultūra". 1996.- 1998. neatkarīgs autors un žurnālists. 1998. – 2003. jauniešu žurnāla „Ugunsgalvas” izveidotājs un izdevējs

2002.g. sagatavojis izdošanai sava tēva Jāņa Grīnvalda Otrā pasaules kara laika dienasgrāmatu “Kā es redzēju tās lietas”.

No 2002.g. rīko Nacionālos lugu konkursus. No 2003.g. Latvijas Dramaturgu ģildes valdes priekšsēdētājs. Ilggadīgs skolēnu literārās nometnes “Aicinājums” organizētājs.No 09.2012. Latvijas Radošo savienību pilnvarots pārstāvis, kas pilda 1/3 LR Kultūras ministra padomnieka funkciju.

***

Ieva Dubiņa www.literature.lv raksta : 

Dainis Grīnvalds (1950) ilgus gadus veicinājis latviešu literārā procesa attīstību kā darbaudzinātājs jaunajiem autoriem, vadot ikgadējos Latvijas skolēnu literāro darbu konkursus, radošās nometnes (“Aicinājums”) un skolēnu literāri publicistisko žurnālu (“Ugunsgalvas”). Dainis Grīnvalds ir Latvijas Dramaturgu ģildes Valdes priekšsēdētājs un dramaturģijai veltītu projektu pastāvīgs vadītājs. Profesionālajos teātros Daiņa Grīnvalda lugas iestudētas maz, arī publikāciju nav daudz.

Dainis Grīnvalds publicējis lugas gan par vēsturiskām un mitoloģiskām tēmām:

• (traģēdija “Kasandra”, 1990;
• „Tonakt Betlēmē”, 1993);
• pasaku lugas („Pasaka ar uzticīgo Kārlīti”, 1987; vairāki viencēlieni skolu teātriem);
• jauniešu dzīves drāmām (“Silikāts un Violeta”, 1982);
• pusaudžu fantāzijām (“Pils”, 1982);
• sadzīves drāmām (“Dievnams”, 2004).

Šobrīd būtiskākais Daiņa Grīnvalda ieguldījums latviešu literatūrā saistās ar tēva dienasgrāmatas rediģēšanu un sakārtošanu grāmatā “Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata (1940–1945)” (“Preses nama grāmata”, 2002). Dokumentālais materiāls šaurā nozīmē lasāms kā interesantas personības biogrāfija, bet plašākā - viena cilvēka personiskais skatījums un viņa rūpīgi krātais ikdienas pierakstu arhīvs atklāj kādai latviešu sabiedrības daļai raksturīgo politiskā “kreisuma” vēsturi.

Grāmatas ievaddaļā atmiņu fragmenti un to komentāri izceļ svarīgākos notikumus Jāņa Grīnvalda dzīves gājumā no dzimšanas 1897. gadā līdz 1940. gadam. Caur tiem iespējams izprast propadomiska noskaņojuma rašanos un attīstību Latvijā, kas pēc Otrā pasaules kara palīdzēja nostiprināties padomju varai. Kā jau daudziem šī laika mazturīgajiem sabiedrības slāņiem 1905. gada strādnieku revolūcija un tās asiņainās atbalsis cariskajai varai pakļautajā Latvijā izveido dienasgrāmatas autora sociālistisko pasaules uztveri, bet turpmāko dzīves ceļu palīdz izvēlēties arī līdzdalība 1917. gada revolūcijā Krievijā.

Pirmās neatkarīgās Latvijas daudzpartiju politiskajā brīvestībā filozofiju izstudējušais Jānis Grīnvalds piederīgs sociāldemokrātu kreisajam spārnam, bet līdz ar autoritāra režīma nākšanu pie varas tiek pielīdzināts komunistiem un pakļauts vajāšanai. Jāņa Grīnvalda dienasgrāmatu (1940–1945) autentiskie pieraksti aptver Otrā pasaules kara ainas. Tie sākas ar Padomju varas gadu un sarkanarmijas ienākšanu Latvijas teritorijā, turpinās ar autora līdzdalību Latviešu divīzijas un krievu karaspēka cīņās pret vāciešiem Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas teritorijā un beidzas ar uzvaras gājienu pār Poliju un sakauto Vāciju.

Dienasgrāmatai ir izteikti intīms raksturs, to autors rakstījis sev, nedomājot par iespējamo lasītāju, tāpēc arī atklātības līmenis tajā bīstami augsts. Izvērtējot sava tēva dzīvi, Dainis Grīnvalds saskata dīvainu paradoksu “– nekad un nekur, ne pie vieniem Latvijas likteņa noteicējiem mans tēvs nekļuva par savējo…”. Kā vientuļš svešinieks starp pirmatnēji mežonīgiem, eiropeiskās kultūras neskartiem ļaudīm, kas seko primitīviem instinktiem, viņš jūtas arī krievu karaspēka ierindā. Kritiskais prāts nelolo ilūzijas, redzot, ka sociālisma iekārta un Komunistiskā partija nemaina cilvēka dzīvniecisko dabu.

Gadu pēc gada diendienā ar sīkumainu precizitāti atzīmēti ikdienas fakti – laika apstākļi, armijas teritoriālais novietojums, cilvēciskās nodevības un varmācības, dramatiski intīmi pārdzīvojumi, izdzertā alkohola daudzumi, dzimumdziņas raisīti sapņi etc. Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata apraksta dzīvi, kuru kara lauka vēstures hronists necenšas pagriezt īpašos mākslinieciskos rakursos, ļaujoties objektīvi bezkaislīgam vērojumam. Redzētais un piedzīvotais ir tik iespaidīgs, ka arī ar nedaudziem, vīrišķīgi vienkāršiem protokola teikumiem pietiek, lai lasītājā izraisītu šokējošu realitātes pārdzīvojumu, kuram mākslas izdoma netiek līdz.

Dzīves un cilvēku nesamākslotā, dabiskā nežēlība diktē priekšā pierakstāmās ainas, tajās sādžas puikas šūpo virvē trūcīgu un izkāmējušu pakārto, mātes izvaro viņu bērnu klātbūtnē, vaļīgas sievietes atdodas katra vīrieša iekārei. Vīrieši kļuvuši par izvarotājiem, bet sievietes par maukām kara laika naturālajā tirgū. Morālo izvirtību dokumentējumā īpaši izceļas padomju karaspēka zemiskums atbrīvotajās teritorijās. “Vācijas izvarotāji” dedzina mājas, tīksminās par izvaroto poļu un vācu jaunavu ciešanām, laupa mākslas vērtības – gleznas, kristālu, porcelānu, šķirnes zirgus un automašīnas, nodzeras līdz pat nāvei.

Jānis Grīnvalds reģistrējis ļaunuma neuzvaramību kā neapšaubāmi patiesu vēstures dokumentu, tāpēc vēl jo traģiskāk apzināmu. 2005. gada februārī.