Alberts Broders

LKOK nr.3/414

Apbalvots par 1920. g. 9. maija izlūku gājienu ienaidnieka dziļā aizmugurē un cīņu Mirojedu ciema rajonā aiz Zilā ezera. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

dzimis  1896. g. 16. maijā Dzelzavas pagasta Skutānos.-  1941. g. 22. jūnijā NKVD nošauts Baltezerā.

***

Izglītojies Drustu draudzes skolā.

1915. g. augustā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā.

1916. g. septembrī ieskaitīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka saimniecības daļā,

1917. g. paaugstināts par karalaika ierēdni. Ticis vajāts pretlielinieciskās nostājas dēļ un no pulka aizbēdzis, pēc tam kritis vācu gūstā pie Pleskavas. Atgriezies no tā, atkal vairākkārt lielinieku arestēts un notiesāts uz nāvi. Izbēdzis soda izpildīšanas brīdī, nogalinādams divus bendes. Pēc tam atgriezies Latvijā. 

Brīvības cīņās sācis piedalīties kā "Zaļās" armijas organizētājs Raunas, Drustu un Dzērbenes apkārtnē.

1919. g. 7. jūlijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un izlūknodaļas piekšgalā turpinājis cīņu pret lieliniekiem Malienas apg. paaugstināts par leitnantu. Pēc tam kad viņa vadīto izlūknodaļu izvērta par bataljonu, cīnījies pret bermontiešiem Jaunjelgavas apr., pēc tam no Daugavas līdz Jānišķiem. Piedalījies Jenas bataljona sagrāvē, guvis daudzas trofejas un saņēmis gūstekņus.

1919. g. 16. novembrī pie Vecsaules sagūstīts un vests uz nošaušanu, kur viņu pēdējā brīdī izglābis rotmistrs Goldfelds. 

1919. g. decembrī ar savu bataljonu iedalīts 1. Liepājas kājnieku pulkā un piedalījies cīņās Latgalē.

1920. g. 9. maijā Latgalē Broders pēc paša ierosmes devās izlūkgājienā dziļā ienaidnieka aizmugurē Mirojedu sādžas raj. netālu no Sebežas, izsita no šīs sādžas skaitliski daudz lielākus pretinieka spēkus, ieguva 2 lielgabalus, 16 zirgus, ložmetēju, munīciju, veda visas trofejas pāri frontei, pa ceļam sakaudams un saņemdams gūstā vairākas lielinieku vienības. Sekmīgi veica šo pasākumu bez zaudējumiem.

1920. g. oktobrī atvaļināts.

Darbojies rūpniecībā, atjaunojis Meņģeles logu stiklu fabriku, Kokneses vilnas fabriku, Juglas papīrfabriku. Vēlāk a/s "Rīgas vilnas manufaktūra" direktors rīkotājs.

Pēc tam a/s "Brāļi Broderi" direktors rīkotājs. Aktīvs aizsargs, rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. 

1940. g. 25. oktobrī PSRS okupācijas spēku arestēts un notiesāts uz nāvi.

1941. g. 22. jūnijā komunistu nošauts Baltezerā.

1941. g. jūlijā, pēc vācu ienākšanas atrasts Baltezera masu kapā. 

Apbedīts Ādažu kapos.

Avots: Tēvija, 08.08.1941