Aleksandrs Orlovs

Aleksandrs Orlovs (1895–1973) ir pazīstams kā Aleksandrs Mihailovičs Orlovs (krievu: Александр Михайлович Орлов), padomju NKVD (slepenās policijas) augsta ranga virsnieks un spiegs, kurš 1938. gadā dezertēja uz ASV.

Viņš dzimis 1895. gada 21. augustā Bobruiskā (tagad Baltkrievija) kā Leiba Lazarevičs Feldbins (vēlāk oficiāli Lev Lazarevičs Ņikoļskis) ebreju ģimenē. Viņš studēja Maskavas Universitātē, piedalījās Krievijas pilsoņu karā Sarkanajā armijā, un 1920. gados pievienojās OGPU/NKVD, darbojoties kā ārvalstu izlūks Parīzē, Berlīnē, ASV, Vīnē, Londonā u.c.

Viņa slavenākā darbība notika Spānijas pilsoņu kara laikā (1936–1938), kur viņš bija NKVD rezidents. Viņš organizēja Spānijas Republikas zelta rezervju (apmēram 510 tonnas) slepenu nosūtīšanu uz PSRS apmaiņā pret militāro palīdzību, kā arī vadīja operācijas pret trockistiem un citiem pretiniekiem (tostarp POUM vadītāja Andreu Nina nolaupīšanu un nogalināšanu).

1938. gadā Lielā terora laikā, baidoties no represijām (daudzi viņa kolēģi tika arestēti un nošauti), viņš ar sievu un meitu aizbēga no Francijas caur Kanādu uz ASV. Pirms tam viņš paņēma operatīvos līdzekļus un atstāja vēstuli Stalinam/NKVD, brīdinot, ka atklās noslēpumus, ja pret viņu vai ģimeni tiks vērstas darbības. Viņš dzīvoja pazemē līdz Stalina nāvei 1953. gadā, kad publicēja grāmatu The Secret History of Stalin's Crimes (Stalina noziegumu slepenā vēsture), kas atklāja informāciju par Maskavas tiesas procesiem un represijām. Vēlāk viņš strādāja ASV (tostarp Mičiganas Universitātē) un nomira 1973. gada 25. martā Klīvlendā, Ohaio.

Dažas vēlākas biogrāfijas (piemēram, Borisa Volodarska darbi) apšauba atsevišķus viņa stāstījuma aspektus, norādot, ka daļa no “Orlova” tēla un “dezertēšanas” stāsta varēja būt pārspīlēta vai saistīta ar KGB dezinformāciju.

Šim ierakstam nav būtiskas saistības ar Latviju - vārds “Aleksandrs Orlovs” ir vienkārši latviešu forma no krievu “Aleksandr Orlov”.