Pastāsti par vietu
lv

Jevgēnijs Ludvigs Millers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.09.1867
Miršanas datums:
11.05.1939
Tēva vārds:
Kārļa d.
Papildu vārdi:
Евгений-Людвиг Миллер
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Militārpersona, karavīrs, Nozieguma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Saistīts ar Latviju, Valstsvīrs, baltgvardu kustības dalībnieks, upuris, Ģenerālis
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

***

Jevgeņijs Millers (krievu: Евгений Карлович Миллер), arī Eižens Ludvigs Millers (vācu: Eugen Ludwig Müller, Jewgeni Karlowitsch Miller; dzimis 1867. gada 25. septembrī Daugavpilī, miris 1939. gada 11. maijā Maskavā), bija Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis.

Dzīvesgājums

Eižens Ludvigs Millers dzimis Daugavpilī 1867. gada 25. septembrī Krievijas impērijas militārā inženiera apakšpulkveža Kārļa Millera un viņa sievas Matildes Vilhelmīnes ģimenē kā vecākais dēls. Viņa tēva nopelnu dēļ 1878. gadā Krievijas impērijas valdība visu ģimeni iecēla muižnieku kārtā. Pēc Krievijas ģenerālštāba Nikolaja kara akadēmijas beigšanas viņš kalpoja par Krievijas impērijas militāro atašeju Nīderlandē un Beļģijā (1898-1901), vēlāk Itālijā (1901-1907).

1896. gadā viņš apprecējās ar Natāliju Šipovu un viņiem piedzima meitas Sofija un Marija, dēls Nikolajs.

Pēc atgriešanās Krievijā Eižens Millers komandēja 7. Baltkrievijas huzāru pulku (1907-1909), strādāja Ģenerālštābā (1909-1910), vadīja Nikolaja kavalērijas skolu (1910-1912), bet 1912.-1914. gadā vadīja Maskavas kara apgabalu.

Pirmā Pasaules kara laikā viņš bija 5. armijas štāba priekšnieks, plānoja Daugavpils aizstāvēšanas kaujas 1915. gada oktobrī, pēc tam komandēja Rumānijas teritorijā izvietotās Atsevišķās armijas 26. korpusu. Krievijas pilsoņu karā ģenerālis Millers komandēja Baltās armijas Ziemeļu grupējumu un bija Ziemeļu novada priekšnieks Arhangeļskā.

1920. gadā Millers emigrēja uz Franciju, kur 1930. gadā kļuva par trimdas krievu militāro vienību savienības priekšsēdētāju. Ar NKVD aģenta ģenerāļa Skobļina palīdzību 1937. gadā viņu nolaupīja un ar kuģi "Marija Uļjanova" aizveda uz PSRS, kur pēc ilgstošām pratināšanām Lubjankas cietumā nošāva 1939. gadā.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Наталья  ШиповаНаталья ШиповаSieva00.00.187000.00.1945
        2Nathalie  SergueiewNathalie SergueiewBrāļa/māsas dēls00.00.191200.00.1950
        3Nikolajs II RomanovsNikolajs II RomanovsDraugs19.05.186817.07.1918
        4Николай СкоблинНиколай СкоблинPaziņa, Varmāka, vainīgais00.00.189400.00.1938
        5
        Сергей ТретьяковPaziņa07.09.188216.06.1944
        6Надежда ПлевицкаяНадежда ПлевицкаяVarmāka, vainīgais29.09.188401.10.1940
        7Сергей ШпигельгласСергей ШпигельгласVarmāka, vainīgais00.00.189300.00.1940
        8Александр  ОрловАлександр ОрловVarmāka, vainīgais21.08.189525.03.1973
        9Абрам СлуцкийАбрам СлуцкийVarmāka, vainīgais00.00.189817.02.1938
        10Aleksandrs  KolčaksAleksandrs KolčaksKomandieris16.11.187407.02.1920
        11Pjotrs VrangelisPjotrs VrangelisKomandieris27.08.187825.04.1928

        Nav norādīti notikumi

        Birkas