Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings  bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs. Vadījis vairākas ekspedīcijas Krievijā, pētījis tās ģeoloģiju, botāniku, zooloģiju, kartogrāfiju, paleontoloģiju.

Aleksandrs fon Keizerlings ir cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas.

Viņa tēvs bija Kabiles muižas īpašnieks grāfs Heinrihs Dītrihs Vilhelms fon Keizerlings-Rautenburgs (1775-1850), bet māte Anna Amālija Benigna, dzimusi Nolde (1780-1851).

1834. - 1840. gadā Berlīnes Universitātē studēja jurisprudenci, bet Aleksandra Humbolta ietekmē pārgājis uz dabaszinātņu studijām, galvenokārt interesējies par zooloģiju, ģeoloģiju un paleontoloģiju.

1840. gadā kā naturālists piedalījās barona A. Meiendorfa vadītajā ekspedīcijā Krievijā.

1841. gadā viņš piedalījās sera R. Marčisona (Murchison) un E. de Verneila (de Verneuil) vadītajā ekspedīcijā uz Urāliem un piedalījās paleontoloģiskās kolekcijas veidošanā, kas kalpoja par pamatu īpaša Permas perioda izdalīšanai Zemes ģeoloģiskajā vēsturē.

1843. gadā Krievijas valdības uzdevumā viņš devās ekspedīcijā uz Pečoras upes baseina un Timaņas augstienes apvidiem (tagadējā Komi Republika), par kuru viņš publicēja plašu zinātnisku apskatu par šo reģionu, par kuru saņēma Demidova prēmiju un tika ievēlēts par vairāku zinātnisko biedrību locekli.

Pēc apprecēšanās ar Krievijas impērijas finanšu ministra Georga Kankrina meitu Zenaīdu viņš 1847. gadā pārtrauca piedalīties ekspedīcijās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi pūrā iegūtajā Raikilas muižā (tagad - Raplas apriņķī Igaunijā). Tur viņš turpināja publicēt zinātniskus rakstus un pievērsās sabiedriskai darbībai.

1857.—1863. gadā viņš bija Igaunijas guberņas bruņniecības priekšstāvis (Ritterschaftshauptmann), lauksaimniecības biedrības vadītājs, un pēc tam Tērbatas mācību apgabala kurators (1862—1869). Viņa laikā ar 1865. gada statūtu palīdzību Tērbatas Universitātei piešķirta lielāka autonomija.

Mūža nogalē strādāja pie paparžu zinātniskās klasifikācijas izveides un publicēja monogrāfiju "Genus Adiantum" par šo tēmu. Viņš palīdzēja veidot Tallinas dabaszinātnisko muzeju.

Miris 1891. gadā savā muižā Raikīlā.

Viņa mazdēls Hermanis fon Keizerlings (1880—1946) bija ievērojams filosofs, kas savās atmiņās par vectēvu rakstīja:

"Kādā dienā, staigādams ar bērniem pa mežu, mans vectēvs uzdūrās milzīgam, dīvainam akmenim un, it kā kāda iekšēja spēka vadīts, teica: „Šeit lai reiz mūs visus apbedī!” [..] Neviens man nespēj nolaupīt atmiņas. Es tāpat zinu savu izcelšanās vietu. Šodien ne mazāk kā jebkad agrāk es piederu savai dzimtenei, cik nu ikvienam ceļiniekam zemes virsū var būt šī mājas sajūta, un tāpēc ka es esmu baltietis, ne valsts vācietis, es spēju darīt to, ko daru.” 

Darbi

• Notiz über Verbreitung der geognostischen Formationen in europäischen Russland. (Бюллет. Моск. Общ. Естеств. том XIV, 1840)
• Die Wirbelthiere Europas, (F. Vieweg und Sohn, Braunschweig, 1840, kopā ar Johanu Heinrihu Blaziusu).
• Wissenschaftliche Beobachtungen auf einer Reise in das Petschora-Land, im Jahre 1843 (C. Kray, St. Petersburg, 1846, kopā ar Paulu Teodoru fon Krūzenšternu).
• Fossile Mollusken. (St. Petersburg 1848).
• Geologie des europäischen Rußlands und des Urals (bearb. von Gustav Leonhard. Stuttgart 1848)
• Der nördliche Ural und das Küstengebirge Pai-Choi, untersucht und beschrieben von einer in den Jahren 1847, 1848 und 1850 durch die kaiserlich-russische geographische Gesellschaft ausgerüsteten Expedition (Buchdruckerei der kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, 1853).
• Polypodiacea et cyatheacea herbarii bungeani (W. Engelmann, Leipzig, 1873).
• Genus Adiantum L. Recensuit Alexander Keyserling… (St. Petersburg, 1875).
• Aus dem Tagebuchblättern des Grafen Alexander Keyserling… (Stuttgart, 1894).