Alfrēds Krūklis

Alfrēds Krūklis - izcils latviešu dzejnieks un dziesmu tekstu autors.

dzimis 11.05.1921. bija arī sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2003. gadam. Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Alfrēds Krūklis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība

Viņš nomira 82 gadu vecumā, 2003. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Alfrēds Krūklis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

****************

KRŪKLIS Alfrēds (dz. 1921.11.V Krotes pag. Būdniekos - 2003. 17.V Salacgrīvā, apbed. Rīgā, Meža kapos) - dzejnieks. Dz. zemnieka ģim. Beidzis Krotes psk. (1934), māc. Liepājas 1. ģimn. (1934-37), vsk. beidzis kā eksternis 1942. Stud. LVU Arhitektūras fak. (1944-48). Strād. par red. Ljas Telegrāfa aģentūrā (1948-49) un Radioraidījumu un televīzijas komit. Literāri dram. raidījumu redakcijā (1956-69). RS b. (1953). Pirmais public. dzejolis "Slēpotāja" laikr. "Padomju Students" 1946.22.III. Izd. dzejoļu krāj. "Pavasaris dzimtenē" (1953), "Zvaigžņu karavānas" (1964), "Sarkanie rudens zirgi" (1969), "Ķiršu lietus" (1977), "Caur zilu mūža dzeju" (1981), "Vienas rozes dēļ" (1985), "Dziesmās ieputināts" (jaunatnei, 1986), "Rozes uz barikādēm" (1995), "Sapņu pārdevējs" (izlase un pirmpublicējumi, 1996), "Skurba kā ceriņš" (mīlas lirika, 1997), "Suņu karaļa kalendārs" (dzejoļi katram mēnesim, 1997), "Atnāc kaut sapnī" (2000), "Likteņa smīns" (2002). Sērijā "Dzīvesstāsts un..." iznākusi grām. "Atmiņu lauskas no manas dzīves un 33 jaunākie dzejoļi" (1997). Sar. 2 poēmas "Jūra šalc" (1956), "Tālu Sjerrā ir kāds kalns" (skolas vecuma bērniem, 1966). Stāstu, noveļu un humoresku grām. "Svešinieks paradīzē" (1995) ielūkojies gan kara un pēckara paaudzes likteņos, gan ar humoru un atjautīgiem dialogiem atsedzis mūsdienu cilvēka vājības un negatīvās īpašības, gan ļāvis vaļu sirreālistiskai fantāzijai barona Minhauzena un suņa Santēro izdarībās. K. dzeja liriska, romantisku noskaņu caurausta, muzikāla un labskanīga. Ar K. tekstiem komponēti vairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu, daudzas no tām tautā populāras (izd. krāj. "Teic, kur zeme tā", 1973, "Mežrozīte zied un zied", 1996), atdzejojis dziesmu tekstus arī no angļu, krievu, spāņu, vācu val. Rakstījis tekstus muzikāliem, vokāli simfoniskiem darbiem, libretu Ģ. Ramana muzikālajai komēdijai "Kaijas bez jūras" (t-rī 1960). Atdzejojis Dž. G. Bairona, P. B. Šellija u.c. aut. darbus. Tulk. lugas: V. Šekspīra "Venēcijas tirgotājs", K. Guckova "Uriels Akosta", A. Kasonas "Rītausmas dāma". Sast. P. B. Šellija dzejas izlasi "Lirika" (1961). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001). L. Klēvere M. Tīrskanība // Karogs, 1981, 5; Rūja V. Dziesmu vairoga kalējs // Krūklis A. Dziesmās ieputināts. R., 1986; Garīgās maizes klaips: (Saruna ar A.K.) / Pierakst. O.Sarma // Jaunā Balss, 1996, 14; Auziņš I. Kā laikus mājās pārnākušais Pērs Gints // Krūklis A. Atnāc kaut sapnī. R., 2000; Zib mūža rats: (Saruna ar A.K.) / Pierakst. K.Matīsa // Neatkarīgā Rīta Av., 2002, 3.V (piel. "Mēs"). M. Ābola

1942.gadā apprecējās ar Mildu dz.Martinsoni. Dēls - dizainers Aivars dz.1944. Mazdēls - mākslinieks Mārtiņš.

Otrā laulība ar dzejnieci Āriju Silabriedi. Dēls - Armands, meita - Aija. Mazdēls - Kristians.

Trešā laulība ar Maiju Ilzi Lejas-Krūmiņu. 

Avots: http://garamantas.lv/lv/person/26511
© garamantas.lv. Pārpublicēšanai vaicāt LFK atļauju. Atsaucoties jānorāda hipersaite.

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv