Andrejs Krēmers
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1878
- Miršanas datums:
- 14.12.1946
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Nacionālais partizāns, mežabrālis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
1. 1946.g. 24.01. kaujā ar čekas karaspēku Talsu apriņķa Lubes pagastā krita grupas vadītājs Jānis Bonzaks, dalībnieki Voldemārs Ružģiets un Žanis Vītols.
2. 1946.g. 5.02. Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Krievu purvā kaujā ar čekas karaspēku ievainots, sagūstīts Jānis Zelčāns, "Zeltiņš" Latvijas Tēvijas Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) ģenerālsekretārs, 2. divīzijas štāba priekšnieks.
3. Pirms 60 gadiem, 1946.g. 14.02. tika apcietināts Kurts Grīnups, J. Bonzaka grupas dalībnieks Talsu apriņķī.
4. 1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki: 1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis, 2. Pēteris Šāvējs, 3. Jānis Sēkliņš, 4. Ludolfs Kļava, 5. Alfreds Grāvelsiņš, 6. Bruno Auers, 7. Maksis Ķierpe, 8. Roberts Krastiņš.
5. 1946.g. 25.02. Madonas apr. Saikavas pag. "Dambīšos" krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, "Misters", LTS(p)A 2. divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, Aldis Ķevers, smagi ievainots, sagūstīts Jānis Ikaunieks.
6. 1946.g. 1.04. Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta "Jaunzemu" mājās nošauti: Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības vadītājs Pēteris Supe "Cinītis" un Heinrihs Auseklis "Tērauds".
7. 1946.g. 24.04. apcietināts LTS(p)A Prezidija priekšsēdētājs Antons Juhņevičs.
8. 1946.g. 8.05. Ventspils apriņķa Ugāles pagasta "Svinsteru" tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita Puzes-Piltenes gr. dalībnieki: Jūlijs Purzāle, Pēteris Veselis, smagi ievainots nošāvās Arnolds Sebris.
9. 1946.g. 14.05. Jēkabpils apriņķa Susejas pagastā kaujā krita Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Susejas rotas komandieris Alberts Kaminskis.
10. 1946.g. 2.07. Madonas apriņķa Vietalvas pagastā aģentu-kaujinieku operācijā iznīcināta Riharda Pārupa grupa: 1. grupas vadītājs Rihards Pārups, 2. Alberts Avotiņš, 3. Zigfrīds Bimšteins, 4. Ēriks Juhna, 5. Mārtiņš Lācis, 6. Pēteris Lācis, 7. Rihards Stulpiņš, 8. Teodors Šmits, 9. Uldis Šmits, 10. Ēvalds Zālītis; 24.09. sagūstīts 2.07. smagi ievainotais Alberts Ķiķauka
11. 1946.g. 07.- 08. Kuldīgas apriņķī sāka veidoties Kurzemes nacionālo partizānu grupējums, par kura centru kļuva Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta mežā dislocētā nacionālo partizānu grupa Ēvalda Pakuļa vadībā.
12. 1946.g. 4.08. Viļakā sagūstīts LTS(p)A Rēzeknes pulka komandieris Staņislavs Strods.
13. 1946.g. 6.-7.09. Usmas ezera DR pusē notika Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās provokators, čekas aģents "Tankists", vēlāk LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks Marģeris Vītoliņš.
14. 1946.g. 13.10. Rīgā, Matīsa ielā 67 tika apcietināti 12 Kurzemes nacionālo partizānu grupu pārstāvji: Jānis Blūms, Alfrēds Ostnieks, Kārlis Brīvnieks, Ērmanis Viškinds, Ansis Kārkliņš, Ansis Dižgalvis, Eduards Tilgalis, Juris Šmits, Jānis Kārkliņš, u. c.
15. 1946. g. 16.10. Jēkabpils apriņķī specaģentu-kaujinieku operācijā nošauts "Vilkaču" grupas vadītājs Pauls Pormalis.
16. 1946.g. 10.12. apcietināts Kabiles nacionālo partizānu grupas vadītājs Ēvalds Pakulis.
17. 1946.g. 14.12. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita 7 Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece.
J. Vasiļevskis
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jūlijs Krēmers | Dēls | ||
2 | Jānis Alberts Krēmeris | Dēls | ||
3 | Kārlis Krēmers | Dēls | ||
4 | Alma Krēmers | Meita | ||
5 | Elza Lūcija Krēmere | Znots |
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.