Andrejs (Andrievs) Priedkalns
Andrejs (Andrievs) Priedkalns
- Dzimšanas datums:
- 11.11.1873
- Miršanas datums:
- 01.04.1923
- Kategorijas:
- Deputāts, Krievijas Domes deputāts, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Ārsts
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīga, Mārtiņa kapi (saukti arī par Jāņa vai Āgenskalna kapiem)
Kā teikts uz viņa kapa pieminekļa - Trešās Krievijas valsts domes Rīgas strādnieku deputāts, slimo un bērnu draugs.
Viņš bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. 3. Krievijas Valsts domes deputāts (1907—-1912), Vidzemes guberņas komisārs (1917), Iskolata sanitārās nodaļas vadītājs (1917—-1918), Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas galvenais ārsts (1919-1923).
Andrievs Priedkalns dzimis 1873. gadā Tirzas pagasta "Kalnadaukšānu" mājās kalpa ģimenē.
Pēc mācībām Vecpiebalgas draudzes skolā Priedkalns Cēsīs nokārtoja tautskolotāja eksāmenu un strādāja par skolotāju Krapes skolā, pēc tam Rīgā. 1898. gadā viņš iestājās Maskavas universitātes medicīnas fakultātē, kuru beidza 1903. gadā. Strādāja par Madlienas ārstu un piedalījās 1905.gada revolūcijas notikumos.
1907. gadā viņš kā LSDSP kandidāts tika ievēlēts 3. Krievijas Valsts domē. Savas deputāta darbības laikā viņš līdz 1912. gadam iesniedza 1911 oficiālus pieprasījumus par soda ekspedīciju darbību Latvijā un par Latvijas pašvaldību reformas projektu.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Priedlkalns 1915. gadā kļuva par latviešu bēgļu ārstu Petrogradā.
1916. gadā tika arestēts un ieslodzīts Petrogradas Krestu cietumā. Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība viņu kā politisko ieslodzīto atbrīvoja no cietuma un 1917. gada 3. aprīlī iecēla par Vidzemes guberņas komisāru. Iskolata Latvijā viņš pildīja Iskolata sanitārās nodaļas vadītāja pienākumus Valkā. Pēc posteņa likvidēšanas turpināja ārsta praksi Valkā un bija lektors Valkā organizētajā Tautas universitātē.
Pēc LPSR nodibināšanas viņš 1919. gada janvārī Valkā izveidoja pirmo bezmaksas ambulanci Latvijā un bija Valkas apriņķa tautas veselības nodaļas vadītājs.
Latvijas Republikas Pagaidu valdība 1919. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas galveno ārstu.
Miris 1923. gadā.
Piezīmju lauki: No I.Pijola rokrakstu fonda.
Avoti: wikipedia.org, lnb.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Marija Kristīne Jakobsone | Meita | |
| 2 |  | Anna Priedkalns | Sieva | |
| 3 | Alberts Jakobsons | Znots | ||
| 4 | Andrejs Jakobsons | Mazdēls | ||
| 5 |  | Aspazija | Draugs | |
| 6 |  | Rainis | Draugs | |
| 7 |  | Jēkabs Dubelšteins | Domu biedrs |
16.02.1912 | Pirmo reizi pausta ideja - iezīmēt kartē Latvijas administratīvo teritoriju
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)