Andrejs Stefans
- Dzimšanas datums:
- 24.12.1898
- Miršanas datums:
- 27.06.1951
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
LKOK nr.3/626
Stefans, Andrejs
Seržants Cēsu rotā.
* 1898. g. 24. decembrī Nīcas pagastā.
+ 1951. g. 27. jūnijā, nošauts ieslodzījumā.
[]
Apbalvots par cīņu 1919. g. 24. martā pie Kalnciema.
Paaugstināts par virsseržantu. 2. pasaules kara laikā bija Austrumu frontē latviešu policijas vienībā. 1950. gadā apcietināts, notiesāts un Izsūtits.
STEFANS ANDREJS
Cēsu rotas seržants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1898. g. 24. dec. Nīcas pag. Strādnieks.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. sept., dienējis 4. Vidzemes lalv. strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Smārdes, Ložmetējkalna, Ķekavas un Ikšķiles. apbalvots ar 3 Jura krustiem, sasniedzis vecākā apak??virsnieka pak.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 28. janv. Liepājā, ieskaitīts Cēsu rotā. Piedalījies visās šās rotas, vēlākā 2. Ventspils kājnieku pulka kaujās pret lieliniekiem ložmetēju rotā. paaugstināts par virsseržantu.
1919. g. 24. martā, kad ienaidnieka bruņuautomobilis vērsa stipru uguni pret rotas kreiso spārnu, tai forsējot Lielupi, Stefans ar smago ložmetēju apšaudīja pretinieku un piespieda to atkāpties, tā veicinot Kalnciema ieņemšanu.
Atvaļināts 1921. g. 21. febr. No 1922. g. dienējis robežapsardzībā Ziemupes pag. Neatkarības pēdējos gados Iekšlietu ministrijas dienestā, Durbes policijas priekšnieks. 6. Aizputes aizsargu pulka jūras rotas vada komandieris.
1942-1943. g. 16. policijas bataljonā, par Nevelēs operāciju ieguvis Dzelzs krusta II šķiras 1944. g. krievu arestēts, bet slimības dēļ atbrīvots. Pēc 2. pasaules kara palicis Latvijā.
1950. g. apcietināts un notiesāts uz 20 gadiem. 1951. g. 27. jūn. Taišetā, Novaičumā inscenētā incidentā nošauts.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.