Arturs Voitkus

Dzimis plkst. 3 no rīta dr. sk. skol. un ērģelnieka Kārļa Voitka (Karl Woitkus 185?. – 1909. Gramzdā) un Ženijas, dzim. Šapovskas (Jenny Schapowsky), ģimenē.

Pirmmācību dabūjis no tēva. Mācījies un 1900. beidzis Liepājas ģimn.

No 1900. līdz 1906. stud.theol. Tērbatas U. Teoloģijas fak., kuŗu TU Teoloģijas fak., kuŗu absolvējis III 1906. ar cand.theol. gradu.

16.XII 1907. iecelts par māc. adjunktu Norkā, Saratovas gub., Krievijā.

 29. (16. pēc v. st.) XII 1907. Norkā, Saratovas gub., Krievijā tiek ordinēts māc. amatā.

No 30.I 1909. līdz 20.VII 1911. bijis māc. Jagodnaja Poljanā, Saratovas gub.

No 21.VII 1911. līdz 25.XI 1913. bijis māc. Talofkā, Saratovas gub.

Līdz XI 1913. strādājis kā māc. Krievijā, kur apkalpojis  arī latv. kolonijas Saratovas un Simbirskas gub.

XI 1913. ar ģimeni atgriezies Latvijā.

No 26.XI 1913. līdz 16.XII 1920. bijis ev. lut. dr. māc. Lubānā.

No 17.XII 1920. līdz 16.IV 1922. bijis dzimtās Gramzdas dr. māc.

No II 1914. līdz 1.XII 1918. strādājis par Lubānas augstākās tautsk. ticības mācības skol.

No 17.IV 1922. līdz 1924. kalpojis par māc. Straupes dr.

Saskaņā ar IM vsk. un arodsk. skol. cenza komisijas 26.IX 1924. lēmumu cenzēts par pilntiesīgu vsk. skol., ar tiesību mācīt ticības mācību ev. lut. ticīgajiem.

No 1.IX 1924. līdz 1.VIII 1933. bijis kl. audzinātājs, glītrakstīšanas, ticības mācības un

vācu val. skol. Cēsu pils. 2. psk.

Ar IM Sk. virsvaldes 28.VII 1927. lēmumu piešķirtas psk. vācu val. skol. tiesības.

1.VIII 1927. līdz 31.VII 1933. bijis ticības mācības skol. Cēsu valsts arodsk.

Dzīvojis Cēsīs, Torņa ielā 3.

No 1924. līdz 1932. bijis Cēsu Sv. Jāņa bazn. latv. pils. ev. lut. dr. māc.

No 1.VIII 1933. tiek iecelts par LELB ģimn. inspektora a.p.i.

VIII 1933. ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā, no 9.VIII 1933. līdz 28.VIII 1940. dzīvojis LELB virsvaldes mājā Liepmužas (tag. Zvārdes) ielā 1.

No 1.VIII 1935. tiek apstiprināts par LELB ģimn. direktoru.

No IX 1940. dzīvojis Rīgā, Elizabetes ielā 37-3.

9.III 1941. ar ģimeni repatriējies uz Vāciju.

1942., vācu okup. laikā atgriezies Latvijā, strādājis par vācu valodas skol. 6.Rīgas valsts ģimn.

1.VII 1942. ievēlēts par LELB Konsistorijas (virsvaldes) ģenerālsekr. (kancleru); amatā darbojies VIII 1944., kad ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Vācijā kalpojis Ansbachas (Ansbach) latv. ev. lut. dr., strādājis par Ansbachas latv. ģimn. direktoru.

Slimojis kopš 1958.; zaudējis acu gaismu.

Vēlāk pārcēlies uz veco ļaužu mītni Insulā pie Berchtesgādenas (Das Seniorenzentrum Insula in Bischofswiesen bei Berchtesgaden).

Kalpojis par Insulas latv. dr. māc.

Kopā ar prof. Dr.phil. Voldemāru Maldoni, lett. 1936. sarakstījis ticības mācības grāmatu psk. Ticības mācība.

Kopā ar g!fil! K. Irbi kā Kristīgās apv. un strādnieku cand. ar nr.31 piedalījies 3. Saeimas vēlēšanās 6.-7.X 1928. no saraksta nr.14 Rīgas, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes vēlēšanu apg.; nav ievēlēts.

Miris 28.II 1962. veco ļaužu pansionālā Insulā (Altershiem Insula)  Berchtesgādenā, Vācijā. 3.III 1962. apglabāts Berchtesgādenas (Berchtesgaden) Kalna kapu (Bergfriedhof) latv. nodalījumā.

10.II 1909. Gramzdas dr. bazn. salaulājies ar Emmu Doroteju Henkeli (Emma Dorotea Henkel, 3.II (22.I  pēc v. st.) 1879. – 5.XI 1956. Zalcbergā (Salzberg), Vācijā). Ģimenē ir 2 dēli – dvīņu brāļi: Pauls Gerhards (17.V 1911. Jagodnaja Poļanā, Saratovas gub., Krievijā – 26.II 1983. Adelaidē, Austrālijā) un Verners (Otto Verners), fr.Acad. (17.V 1911. Jagodnaja Poļanā, Saratovas gub., Krievijā – 15.IV 1987. Jagūnā, Austrālijā).

Luterticīgs, 1.XI (20.X pēc v. st.) 1878. kristīts kā Gramzdas ev. lut. dr. loceklis.

1926.I uzņemts par studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistru (g!fil!). Viens no 5 Fr.Acad.Latv. F!B! pagaidu valdes locekļiem, piedalījies F!B! dib. Ievēlēts par F!B! s/l valdes locekli, kasieri u.c. amatos.

 

LVVA, 1632., 1.apr. 23774.l.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 6968.l., 89.lp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 16041.l., 37., 65., 74., 149., 150., 211.lp.,

LVVA, 3724.f., 1.apr., 4162.l., 66.lp.,

LVVA, 3737.f., 1.apr., 67.l., 46.lp.,

LVA, 88.f., 1.apr., 71.l., 4.lpp.,

LVA, 88.f., 1.apr., 72.l., 3889.lpp.,

F.Mülenbachs. Latweeschi un latweetes Kreewijas augstskolās. Jelgawa: H.Allunana drukatawa, 1908, 104.lpp.,

Pehdejā Brihdī nr.216, 23.IX 1928. Kristigās apweenibas un strahdneeku kandidati Nr.14 Rigas, Widsemes, Semgales un Kursemes wehleschanu apgabalos sch. g. 6. un 7. oktobrī Saeimas wehleschanās, 4.lpp.,

M!Z!Z! nr.7, 1962.aprīlis. Fil! Valters Līventāls. Fr.Acad. fil! prāv. Artūru Voitkusu pieminot, 66.-67.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 110.-112.lpp.,

Baznīca staļinisma žņaugos. LELB pad. okup. laikā no 1944. līdz 1950. g. Juoko Talonens. Rīga: Luterisma mantojuma f., 2009, 9., 20., 208.lpp.,

16.lp. nr.145 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/36/book/4337.html,

http://www.biblioteka.cesis.lv/novadnieki/search.php?s=1&v=385&q,

http://www.dw-hohenbrunn.de/insula/seniorenzentrum,

http://dokumente.ios-regensburg.de/amburger/?id=95377,

Priekules novada ziņas nr.2, II 2010. S. Klasiņa. Gramzdas skolai – 165, 7.lpp http://www.priekulesnovads.lv/uploads/filedir/Priekules_nov_zinas%201-8lapa%2002.pdf,

http://nekropole.info/lv/Arturs-Voitkus-17.09.1878

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica, Rīga 2005., 109., 112., 172., 383.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2015., 22., 211.-212., 299., 638.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 23., 197.-199., 215., 366., 723.lpp.