Verners Voitkus

Otto Verners Voitkus (Otto Werner Woitkus) dzimis 17.V 1911. plkst. 8.30 vakarā Jagodnaja Poļanā, Saratovas gub., Krievijā Jagodno Poļanas dr. mācītāja, vēlākā studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistra Artūra Voitkus (Arthur Woitkus, 17. (5. pēc v. st.) IX 1878. Liepājas apr. Gramzdas pag. – 28.II 1962. Berchtesgādenā (Berchtesgaden), Vācijā) un Emmas Dorotejas Henkeles (Emma Dorotea Henkel, 3.II (22.I pēc v. st.) 1879. – 5.XI 1956. Zalcbergā (Salzberg), Vācijā), 2 dēlu ģimenē; dvīņu brālis Pauls Gerhards (17.V 1911. Jagodnaja Poļanā, Saratovas gub., Krievijā – 26.II 1983. Adelaidē, Austrālijā).

1913. ģimene no Saratovas atgriezusies Latvijā un apmetusies Cēsīs.

Mācījies Rīgas pilsētas vācu vidusskolā.

No 1926. līdz 1.VI 1929. mācījies Cēsu valsts vidusskolu un beidzis vidusskolas kursu pēc ģimnazijas A tipa.

Dzīvojis Cēsīs, Torņa ielā 3.

Pārcēlies uz dzīvi Rīgā, no 9.VIII 1933. līdz 28.VIII 1940. un no 20.VIII 1941. līdz 13.I 1942. dzīvojis LELB virsvaldes mājā Liepmužas (tagad Zvārdes) ielā 1.

No 16.IX 1929. līdz 1930.I sēmestrim stud.med. LŪ Medicīnas fakultātē (matr. nr.13604).

1930. rudenī nenokārtotā minimuma dēļ ticis eksmatrikulēts.

IX 1932. iestājies LU Teoloģijas fakultātē, stud.theol.

Studiju laikā strādājis tēva vadītās Baznīcas ģimnazijas mācību sagatavošanas telpās par skololotāja palīgu.

Studiju darbs: Baznīcas un valsts attiecības. 15.IX 1938. sekmīgi beidzis LŪ Teoloģijas fakultātes pilnu kursu ar cand.theol. gradu.

Kandidāta laiku strādājis pie Rīgas prāvesta A. Kundziņa.

25.IX 1938. Rīgas Doma baznīcā ordinēts par mācītāju

Saskaņā ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta ev. lut. ticīgo ticības mācības skolotāju cenza komisijas 24.I 1939. lēmumu cenzēts par vidusskolas skolotāja kanditātu ar tiesību mācīt ticības mācību ev. lut. ticīgajiem.

No 1.XII 1939. līdz 1941. bijis māc. Ārlavas ev. lut. dr. Kurzemē. No 17.VII 1940. dzīvojis Ārlavas pag. māc. muižā Ērģelniekos.

1.pad. okup. laikā meklēts no pad. okupācijas iestādēm. Kādu laiku dzīvojis pie vecākiem un brāļa Rīgā, Elizabetes ielā 37-3.

2.III 1941. aizbraucis (repatriējies) uz Vāciju. Vācijā iestājies kaŗa skolā.

Vācu okupācijas laikā VI 1941. atgriezies Latvijā ar īpašo uzdevumu vienību.

1941. strādājis bij. Baznīcas ģimnazijā Rīgā.

No 1.XII 1941. strādājis par vācu valodas skolotāju Rīgas pilsētas 10.ģimnazijā (bij. Rīgas pilsētas Raiņa vidusskola).

No 1.I 1942. strādājis par ārštata vācu valodas skolotāju 7.Rīgas pils. ģimnazijā.

No I 1942. dzīvojis Rīgā, Rūpniecības ielā 5-2.

1942. iestājies latviešu pašaizsardzības spēkos; dienējis Rīgas Kārtības dienestā.

30.IV 1943. iesaukts Latviešu leģionā, pārskaitīts uz leģiona Ģenerālinspektora štābu un iecelts par 19. divīzijas komandieŗa adjutantu, štāba rotas komandieri un kapelānu.

Piešķirta leitnanta (SS-Ustuf.) dienesta pakāpe.

Dienējis kaŗaspēka vienībā, lauka pasta nr.43500.

Piešķirta virsleitnanta (SS-Ostuf.) dienesta pakāpe.

24.XII 1944. (Ziemassvētku vakarā), bumbām krītot un granātām sprāgstot, Lestenes baznīcā noturējis pēdējo Ziemassvētku dievkalpojumu. Dievkalpojuma sprediķa laikā kancelē tiek smagi ievainots un evakuēts uz Liepāju, kur ārstējies Liepājas slimnīcā; apmēram 2 mēnešus bijis bezsamaņā. Liepājā 1945. sagaidījis Vācijas kapitulāciju, kopā ar maj. Eduardu Stīpnieku 8.V 1945. atstājis Liepāju ar pēdējo vācu ātrlaivu. Nokļuvis angļu gūstā; līdz XII 1945. kā kaŗagūsteknis atradies Falingbosteles (Fallingbostel) un Vesterbūras (Westerbur) nometnēs, Lejassaksijas (Niedersachsen) federālajā zemē, Ziemeļrietumvācijā; katru svētdienu vadījis dievkalpojumus latviešu bēgļiem.

Pēc atbrīvošanās no gūsta no 1946. līdz 1950. bijis mācītājs un strādājis par skolotāju Ansbachas (Ansbach) DP nometnē.

Darbojies Latviešu Centrālajā padomē.

1949. bijis latviešu darba rotu mācītājs Frankfurtes apg.

1951. g. rudenī ar kuģi izceļojis uz Austrāliju.

No 1952. g. sākumā līdz 5.VI 1975. bijis Adelaides ev. lut. latv. dr. mācītājs (atradusies īrētās telpās). Ap 1969. organizējis Adelaides jaunās ev. lut. dr. Sv. Pēteŗa baznīcas uzcelšanu (iesvētīta 3.X 1971.) un dr. vasaras nometnes iekārtošanu Aldingas Jūrmalā.

1976. pārcēlies uz Brisbenu, gadu kalpojis par Brisbenas ev. lut. latv. dr. mācītāju.

VIII 1977. sākuma ar ģimeni pārcēlies uz Sidneju. No 6.VIII 1977. līdz mūža nogalei kalpojis par Sidnejas Vienības ev. lut. latv. dr. mācītāju. Vēlāk bijis arī Austrālijas galvaspilsētas Kanberas (Canberra) ev. lut. dr. un Ņūkāslas (Newcastle) latv. ev. lut. dr. mācītājs.

Skautojis, skolas laikā Cēsīs iestājies LSCO.

Studiju laikā LŪ nodarbojies ar atlētiku, piedalījies Prezidiju Konventa (P!K!) vieglatlētikas sacensībās.

V 1947. piedalījies DV apvienības dibināšanā un organizēšanā Vācijas amerikāņu zonā.

No 1948. līdz 1950. bijis DV apvienības Centrālās valdes loceklis.

Aktīvi piedalījies DV apvienības darbā Austrālijā, ievēlēts par DV apvienības Austrālijas zemes valdes locekli.

Latviešu virsnieku apvienības biedrs.

Pēc ilgstošām sāpēm kreisajā kājā, VI 1986. kājā iemetusies gangrēna. 17.VIII 1986. pārdzīvojis kreisās kājas amputāciju un ilgi ārstējies Sv. Vincenta slimnīcā Sidnejā. 1.III 1987. pārdzīvojis sirdstrieku; ārstējies Lidkomas (Lidcom) slimnīcā netālu no mājām Jagūnā (Yagoona), vēlāk ārstējies Sv. Vincenta slimnīcā Sidnejā. 27.III 1987. izrakstīts no slimnīcas ar diagnozi, ka atlicis dzīvot ne vairāk par 3 nedēļām.

Par kaŗadienestu Vācijas armijā 3.I 1945.apbalvots ar Dzo II šķ., ievainoto un trieciena nozīmēm, Kaŗa nopelnu krusta II šķ. (š) un Kurzemes cietokšņa lenti.

V 1966. apbalvots ar DV nozīmi zeltā.

Miris trešdienas, 15.IV 1987. ap plkst. 7:30 (pēc Sidnejas laikā) no rīta savās mājās Jagūnā (Yagoona), Sidnejas priekšpilsētā, Austrālijā. 23.IV 1987. pārpelnots. Pēc gada, 23.IV 1988. pelnu urna apglabāta Sidnejas (Rookwood Independent Cemetery) kapsētā, lut. F sektors (section), kapa vieta nr. 0000356. DV Adelaides nodaļas izgatavotā V. Voitkus piemiņas plāksne 2015. nogādāta Latvijā un uzstādīta Lestenes ev. lut. baznīcā, kur tā iesvētīta 10.XI 2015. Pelnu urna pārvesta uz Latviju un 30.IX 2016. apglabāta pie kritušo leģionāru piemiņas sienas Lestenes Brāļu kapos.

Ap 1941. salaulājies ar vācieti Silviju Irēnu Līvens (Silvia Irene Lieven, 6.VII 1921.). X 1943. šķīries. 1943. salaulājies ar stud. arch. (matr.nr.14812) Ilzi Augusti Kristapa m. Neibergs (Ilse Auguste Neuberg, 30.(7. pēc v. st.)I 1912. Rundāles pag. – 3.XI 2002. Adelaidē, Austrālijā).  Ģimenē ir dēls Valdis Verners (15.X 1944. Freibergā, Saksijā (Freiberg, Sachsen), Vācijā). Šķīries VII 1976. Sidnejā. 26.VIII 1976. Melburnas ev. lut. latv. dr. Sv. Krusta baznīcā prāvests g!fil! Arnolds Grosbachs, patr. salaulājis ar Brigitu Dzidru Puidi, dzim. Dumbergs, imeriete (8.III 1937. Rīgā).

Luterticīgs, 20.(7.VI pēc v. st.)VI 1912. mācītājs Otto Harfs kristījis Jagodno Poļanas baznīcā; bijis Saratovas gub. Saratovas apr. Jagodno Poļanas ev. lut. biedrības Jagodno Poļanas dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica (Latviensis) uzņemts 1930.I sēmestrī. Visp! k!ts 29.I 1930. Kr!t! O. Mednis, kr!m! A. Berka. Spec! k!ts 23.I 1931. Balsstiesības ieguvis 28.V 1931. Sodīts ar izstumšanu uz gadu un krāsu atņemšanu par eksmatrikulēšanās nepaziņošanu K!tā. Pēc immatrikulēšanās LŪ atjaunots Visp! un Spec! k!tā. K!tā ievēlēts par s/l sekr!, int!g!t!. Filistrējies 1939.I. F!B! uzņemts 27.III 1939. Darbojies K!ta s/l Austrālijas kopā.

 

LVVA, P-180.f., 5.apr., 717.l., 25.-26.lp.,

LVVA, 1632.f., 1.apr., 23777.l.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 6968.l., 95., 99.lp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 9529.l., 27., 134., 150., 160., 163.lp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 16041.l., 37., 65., 74., 149., 150., 211.lp.,

LVVA, 3728.f., 1.apr., 255.l., 19.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 4.l., 41.-42.lp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 61.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 13428.l.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 14593.l.,

LVA, 88.f., 1.apr., 72.l., 67.lpp.

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. V sēj. Rockville, Mērilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 2006, 420.-421.lpp.,

Austrālijas latvietis, 15.IV 1986. Verners Voitkus septiņdesmitpiecgadnieks. Sidnejas Vienības draudzes māc. jubileja,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 196.-198.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica, Rīga 2005, 115., 116., 172., 383.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2015, 118., 119., 212., 299.-300., 638.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 126., 127., 198., 336.-338., 723.lpp.,

Sievas fil! Brigitas Voitkus, imer., dati no ģimenes archīva 20.IX 2021.,

http://www.biblioteka.cesis.lv/?id=50&s=1&v=386,

http://www.arlavasbaznica.lv/box/files/Foto/voitkus.jpg,

Māc. Verners Voitkus http://www.arlavasbaznica.lv/?ct=vesture#lightbox[a]/2/,

Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1.12.1968. B.A. Mūsu jubilāri http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:43224|article:DIVL268|query:voitkus;

http://biographien.lv/V_dizc.html,

http://recordsearch.naa.gov.au/NameSearch/Interface/ItemsListing.aspx,

http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=5453,

http://www.la.lv/riktigs-macitajs-ar-bagatu-dveseli/,

http://www.rookwoodcemetery.com.au/deceased-search-engine,

http://www.dvcv.lv/lacplesa-dienas-pasakumi-lestene-pieminas-plaksnes-iesvetisana-macitajam-verneram-voitkus/,

Žurnāls Kadets nr.44, NAA 2016, X.(nod.). LVA par sevi un saviem biedriem 2016. gadā fotografijās, 110.lpp.http://doc.mod.gov.lv/lv/kadets/2016_44/files/assets/basic-html/page111.html,

http://nekropole.info/lv/Verners-Voitkus