Atis Rolavs

Dzimis 1897. gada 14. augustā Liepājā, strādnieku Andža un Anlīzes (dzimusi Janševska) Rolavu ģimenē kā jaunākais bērns (māsa Lote mira bērnībā, brālis Ernests mira 9 gadu vecumā). Otto bijis visai slimīgs bērns, vārgu veselību. Ģimene dzīvoja Lāču ielā 40 (mūsdienu Lāčplēša iela). Vasaras Otto pavadīja mātes tēvoča Viļa Janševska mājās "Spārņos", Ezeres pagastā.

Līdz 1915. gada pavasarim mācījies Liepājas reālskolā, bet vasarā, tuvojoties 1. Pasaules kara frontei, ģimene evakuējās uz Gomeļu, kuru Otto uzreiz pameta, pārceļoties uz dzīvi Maskavā. Kādu laiku pastrādājis par klerku šujmašīnu fabrikā un grāfa Tolstoja muižā, viņš uzsāka mācības N.G. Bažanova reālskolā , kur sēdēja vienā solā ar Maksima Gorkija dēlu Maksimu Peškovu. Pievērsās glezniecībai, studentu uzdzīvei un skolu pārstāja apmeklēt. Palicis bez darba, dzīvoja materiāli ļoti grūtos apstākļos. Pēc Oktobra apvērsuma pameta Maskavu un devās pie sava tēvoča Ērika, kurš dzīvoja Sudjankā, Sibīrijā, pie Baikāla esera. Tur Rolavs sāka strādāt dzelzceļa darbnīcu preču vagonu remonta daļas kantorī un sāka apmeklēt Tomskas pilsētas valdes Tautas izglītības nodaļas bibliotekāru kursus. 1918. gadā uzsāka studijas Sibīrijas Atēnu-Tomskas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Filozofijas nodaļā, kur atklāja priekš sevis filozofiju kā zinātni un Imanuelu Kantu kā filozofu. Aizrāvās ar totalizatora derībām. 1921. gada vasarā Rolavs atgriezies jaundibinātajā Latvijā un apmeties uz dzīvi Rīgā, Aldaru ielā 6 (dz. 7), pēc tam Pārdaugavā, Tēriņu ielā 1/3 (pagalma namiņā, otrajā stāvā). Sava brālēna Andža Rolava materiāli atbalstīts, 1922. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofojas fakultātes filozofijas nodaļā, kuru absolvēja 1927. gada maijā ar filozofijas kandidāta grādu. 

Pēc augstskolas absolvēšanas sāka strādāt Rīgas pilsētas 7. bibliotēkā Slokas ielā 76 (mūsdienu Nordeķu bibliotēka) par bibliotekāra palīgu, vēlāk par bibliotēkas pārzini - līdz pat 2.pasaules kara beigām. 1944. gadā uz ielas masu tvarstīšanā aizturē†s un aizvests uz Vāciju, Drēzdeni piespiedu darbos metālapstrādes fabrikā.

Pēc atgriešanās LPSR, Rolavs sāka strādāt Latvijas PSR Valsts vēsturiskajā bibliotēkā par vecāko bibliotekāru. Dzīvoja Daugavgrīvas ielā pie Zunda. Pēc tam neilgu laiku strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Valsts Vakareiropas, latviešu un krievu mākslas muzejā, pēc tam valsts radio par sabiedriski politisko pārraižu redakcijas vecāko redaktoru. 40. gadu beigās, lai nodrošinātu pastāvīga darba iespējas, uzsāka studijas Marksisma-ļeņinisma universitātē, taču 1950. gadā tika atlaists no darba radio, pamatojoties uz Radiokomitejas Sabiedriski politisko raidījumu redakcijas atbildīgā redaktora vietnieces Laimdotas Vilbertes iesniegumu, ka Rolavs darba laikā spēlējot šahu. Vēlāk Rolavs strādāja par bibliotekāru LPSR Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta bibliotēkā. Pēc tam līdz pat aiziešanai pensijā 1957. gadā Rolavs bija Latvijas PSR Kvalifikācijas celšanas institūta Zinātniski pedagoģiskās bibliotēkas vadītājs.

Mūža nogalē dzīvoja Pārdaugavā, Mazajā Bezdelīgu ielā 5, kur mira 1969. gada 6. novembrī, 72 gadu vecumā (sirds vainagartēriju stenozējošā ateroskleroze). Apglabāts Rīgas Markus kapu 15. sektora 9. rindas 1. kapa vietā līdzās 2. Meža kapiem.

Radošā darbība

Pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.

1931. gadā tika publicēts Rolava tulkotās "Tīrā prāta kritikas" pirmais sējums, 1934. gadā - otrais sējums. 1943. gadā pabeidza tulkot "Tikumu metafizikas pamatojums", 1944. gadā - "Spriešanas spējas kritika", 1961. gadā - "Prolegomeni", 1963. gadā - "Mūžīgais miers. Seši apcerējumi vēstures tiesību filozofijā", 1966. gadā - "Reliģija vienīgi prāta robežās" un "Praktiskā prāta kritika".

Rolavs tulkojis un izdevis Špenglera darbu "Cilvēks un tehnika".

Lielākā daļa viņa tulkojumu manuskriptu pēc viņa nāves 1969. gadā nonāca toreizējā Valsts bibliotekā un LPSR Zinātņu akadēmijas fundamentālajā bibliotēkā.