Augusts Kažoks

Dzimis 1863. 2. II Dzelzavas Sniķeros, miris 1893. 2. XII Ropažos. Skolotājs, dzejnieks.

Tēvs rentnieks. Augustam ir tikai 12 gadi, kad tēvs mirst, atstājot sievu ar četriem nepieaugušiem bērniem. Par spīti nabadzībai A.Kažoks ir viens no labākajiem skolēniem vietējās skolās, kur viņš intelektuālajā ziņā tālu pārspēj bagāto saimnieku atvases. Viņš mācās Bučauskas pareizticīgo skolā, tad Jaungulbenes Siltā skolā un Cesvaines draudzes skolā.

Agrā jaunībā un arī vēlāk, pa vasarām, A.Kažoks dzīvo savā dzimtā pusē – Dzelzavā. Kopā ar Doku Ati viņi rosīgi piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē, spēlē teātri, balsta bibliotēku, veicina atturības biedrības ”Liesma” darbību. Abi viņi krāj tautasdziesmas, tautas melodijas un vēl citus folkloras materiālus, iesūta tos Fricim Brīvzemniekam un Jurjānu Andrejam.

1880. gadā seko mācības Valkas skolotāju seminārā. Galvenokārt pašmācības ceļā jauneklis cenšas veidot savu pasaules uzskatu, nonāk tuvu materiālismam, dialektiskai dzīves izpratnei, kritiski izvērtē arī baznīcas dogmatismu. Jau semināra gados pievēršas kordziedāšanai un diriģēšanai. Plašākā referātā ”Par dziedāšanu” viņš apskata tautasdziesmas vietu mūzikā, mēģina formulēt mūzikas kā mākslas būtību.

Pēc tam skolotāja darbs Limbažos(1884-1886), Ērģemē(1886-1887), Gaujienā(1887-1888), Āraišos(1888-1891). Pārvalda krievu, vācu un itāļu valodu. Pārtulko latviski no itāļu valodas kādu Dantes sonetu .

Ropažos (1891-1893) Augusts Kažoks tiek ievēlēts par draudzes skolas pirmo skolotāju. Šeit viņš dzejo un atdzejo, iesāk strādāt pie krievu valodas mācību grāmatas latviešiem, kuras pamatā būtu valodu radniecība.1893. gada sākumā iznāk viņa vienīgā grāmatiņa ”Dzejoļi” ar kādiem 60 atdzejojumiem un paša sacerējumiem. Bet tas jau ir viņa pēdējais dzīves gads - viņš mirst ar tuberkolozi 30 gadu vecumā.

Augusta Kažoka dzejoļi pauž Jaunās strāvas idejas par darbu, cilvēku garīgu saprašanos. Zīmīgi, ka ļoti maz sentimentālu rindu, ar kurām tik bagāta mūsu pagājušā gadsimta literatūra. A. Kažoks sekmē reālistisko tradīciju nostiprināšanos latviešu literatūrā. Viņa dienasgrāmata sešos sējumos, kas saglabājusies Valsts bibliotēkā, rāda vīrišķīgas un interesantas personības veidošanos.

Avots: Dzelzavas bibliotēka