Augusts Tentelis

* 1876. XI 23. Vidrižu pag.; M. Marija dz. Enne. + 1942. I Rīgā.

                1894. Beidzis Lēdurgas draudzes skolu,

                1894/1897. beidzis Rīgas skolotāju semināru,

                1897/1906. Limbažu draudzes skolas skolotājs,

                1906/1910. beidzis Pēterburgas universitātes vēstures nodaļu, cand. hist.,

                1913. ieguvis maģ. hist. grādu,

                1916/1919. Pēterpils universitātes privātdocents,

                1920. ievēlēts par Latvijas augstskolas vēstures katedras docentu,

                1921/1940. profesors Latvijas Universitātes  filoloģijas un filozofijas fakultātē,

                1924/1925. Latvijas Universitātes prorektors,

                1925/1927. Latvijas Universitātes rektors,

                1927. ievēlēts par Dr. h. c. Upsalas Universitātē,

                1927/1928. Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 62,

                1928. I 23.- XII 01. izglītības ministrs,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķiru # 60,

                1929/1931. Latvijas Universitātes rektors,

                1930. II 19. Korporācijas “Lettonia” filistrs,

                1934. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes loceklis,

                1935/1938. izglītības ministrs [no 1935. VII 11.],

                1936/1940. Vēstures institūta direktors.

                1937. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa I šķiru # 229.

                Apbalvots ar Igaunijas Ērgļa ordeņa II šķīru,

                Ziemeļu Zvaigznes lielkrusta komandiera ordeņi,

                Francijas Goda leģiona lielvirsnieka ordeņi.

                Korporācijas „Dzintra” goda filistrs,

                Korporācijas „Fraternitas Rusticana” goda filistrs.

                Avots:       “Universitas” # 12/1936., # 10/1962.;

                                „Students” # 4/1936.

***

Augusts Tentelis  bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Latvijas Republikas Izglītības ministrs divās valdībās.

Augusts Tentelis dzimis Vidrižu pagasta "Kalna Ennes" (vai "Kalnenēs") mājās zemnieka Ādama Tenteļa un viņa sievas Marijas ģimenē.

Mācījās Vidrižu pagastskolā un Lēdurgas draudzes skolā.

1894. gadā viņš iestājas Valkas skolotāju seminārā, pēc mācību pabeigšanas piecus gadus strādāja par skolotāju Limbažos.

1904. gadā A. Tentelis devās uz Pēterburgu, kur Pēterburgas II ģimnāzijā kā eksterns nolika beigu eksāmenus un uzsāka studijas Pēterburgas universitātē.

1910. gadā A. Tentelis pabeidza Pēterburgas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu.

1913. gadā viņš nokārtoja maģistra eksāmenus, vasaras mēnešos papildinājās Vācijas universitātēs. Paralēli studijām A. Tentelis no 1910. gada līdz 1918. gadam strādāja par vēstures skolotāju un latīņu valodas pasniedzēju Sv. Pētera baznīcas skolā, Filoloģijas institūta ģimnāzijā, Paula Leshafta augstākajos sieviešu kursos.

No 1916. gada rudens līdz 1920. gada beigām viņš bija Pēterburgas universitātes privātdocents.

1914. gada 8. jūnijā A. Tentelis apprecējās ar Mariju Aleksandru. Bija vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.

1920. gada decembrī A. Tentelis pieņēma uzaicinājumu strādāt jaunizveidotajā Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē un atgriezās Latvijā.

1920. gada 13. marta fakultātes sēdē viņš tika ievēlēts par docentu un 1921. gada 5. oktobrī Latvijas Augstskolas Organizācijas padome A. Tenteli ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru.

1924. gadā viņu ievēlēja par LU prorektoru studentu lietās un 1925. gada 1. jūlijā viņš kļuva par trešo LU rektoru un rektora amatā bija līdz 1927. gada 30. jūlijam.

1927.-1928. gadā A. Tentelis veica LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna pienākumus, bet 24.01.1928.-30.11.1928. bija Latvijas Republikas izglītības ministrs.

No 1929. gada 1. jūlija līdz 1931. gada 30. jūnijam Augusts Tentelis atkārtoti bija LU rektors.

1931.—1933.gadā un 1935. gadā viņš atkārtoti bija LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns. No 11.07.1935. līdz 21.08.1938. A. Tentelis vēlreiz bija Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Aptuveni 16 gadus viņš veltīja promocijas darba veikšanai, kuru tā arī nepabeidza. Sakarā sabiedrisko un politisko darbību 1936. gadā A. Tentelim piešķīra LU vēstures zinātņu Goda doktora grādu.

Sākoties padomju okupācijai, LPSR Izglītības Tautas Komisariāts 1940. gadā 25. oktobra sēdē profesoru A. Tenteli atbrīvoja no amata.

1942. gada 19. janvārī Augusts Tentelis mira un 24. janvārī viņu apglabāja Meža kapos.

Darbība izglītības ministra postenī

1935. gada 12. septembrī ministrs Tentelis parakstīja likumu par Latvijas Universitātes zinātniskās pētniecības fondu. Bija noteikts, ka līdzekļi fondam ienāk no valsts budžeta, LU speciāliem līdzekļiem, Kultūras fonda un no privātiem dāvinājumiem. Nauda bija izmantojama dažādu pētniecības līdzekļu (aparātu) iegādāšanai, arhīvu pētīšanai, ekspedīciju sarīkošanai u. tml.

1936. gada 14. janvārī Ministru prezidents K. Ulmanis un Izglītības ministrs A. Tentelis parakstīja likumu par Latvijas vēstures institūtu (LVI), kurā bija minēts, ka

"Latvijas vēstures institūts ir patstāvīga valsts augstākā zinātnes iestāde ar sēdekli Rīgā. Institūts pakļauts tieši izglītības ministram. Institūta uzdevums ir latviešu un vispārīgās vēstures notikumu un parādību pētīšana un noskaidrošana nacionālisma un patiesības garā. Institūta darbība aptver:

1) latviešu senvēsturi,

2) latviešu vecāko vēsturi,

3) latviešu jaunāko vēsturi un

4) vispārīgo vēsturi. Institūtam ir juridiskas personas tiesības.

Institūta sastāvu, iekārtu, darbību un tiesības noteic Ministru kabineta izdotie statūti. Līdzekļus institūtam valsts atvēl budžeta kārtībā; institūtam ir tiesības dibināt un pārzināt arī speciālus fondus, kas izlietojami saskaņā ar institūta statūtiem. Institūta attiecīgā budžeta gadā vēl neizlietotie līdzekļi, izņemot budžeta kārtībā atvēlēto summu pārpalikumus, ieskaitāmi institūta speciālos fondos. Nodibinoties Latvijas zinātņu akadēmijai, vēstures institūts pāriet tanī kā viņas pirmā sastāvdaļa."

1937. gada 16. decembrī A.Tentelis parakstīja likumu par Latvijas universitātes mācību grāmatu apgādniecību. Līdzekļiem grāmatu izdošanai vajadzēja ienākt no valsts budžeta, Kultūras fonda, universitātes speciālajiem līdzekļiem, ziedojumiem un no pārdotām mācību grāmatām. Instrukcija likuma piemērošanai bija jāizstrādā Latvijas Universitātes padomei un jāapstiprina izglītības ministram.

Svarīgākās uzstāšanās

• Tentelis, Augusts. Vergilijs un viņa laiks : [ievada runa Vergilija svinībās š.g. 15. oktobrī Latvijas Universitātes aulā] / Augusts Tentelis // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.11 (1930, nov.), 420.-421.lpp.
• Gustavs Ādolfs kā Vidzemes kārtotājs : (priekšlasījums Zviedru un latviešu tuvināšanās biedrībā 1930. gada 6. novembrī) / Augusts Tentelis // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.2 (1931, febr.), 113.-119.lpp.

• Tentelis, Augusts. Patiesība un nacionālisms : ievads Latvijas vēstures skolotāju kursiem : [runa kursus atklājot] / Augusts Tentelis // Jaunākās Ziņas. - Nr.143 (1936, 30.jūn.), 3.lpp. : att.

• Tentelis, Augusts. Tur mirdz latvju tautas dižā pagātne : izglītības ministra A. Tenteļa runa, senlietu izstādi atklājot : [runas fragmenti] / Augusts Tentelis. - Paraksts: P. A. // Jaunākās Ziņas. - Nr.291 (1936, 22.dec.), 1.lpp.

• Vēstures institūta darba sākums // Latvijas Kareivis. - Nr.107 (1936, 12.maijs), 1., 6.lpp. - Tekstā izglītības ministra prof. Augusta Tenteļa runa.

• Pārskats par latviešu vēsturi / Augusts Tentelis. - (Pirmajā vēstures skolotāju kongresā nolasītie referāti) // Pagātne un tagadne : Latvijas Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums. - Rīga : Latvijas Vēstures skolotāju biedrība, 1937. - 2.sēj., 97.-109.lpp.

• Malvess, R. Pirmā Baltijas vēsturnieku konference Rīgā no š.g. 15.-20. augustam / R. Malvess // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.9 (1937, sept.), 274.-275.lpp. - Tekstā izglītības ministra prof. Augusta Tenteļa runas fragmenti.

Publikācijas

• Ordeņa mestrs Valters Pletenbergs / Augusts Tentelis // Rīts. - Nr.59 (1935, 28.febr.), 3.lpp.

• Rīga un latvieši 13. gadsimteņa sākumā / Augusts Tentelis - Kopsav. vācu val.: 43.lpp. // Senatne un Māksla. - Rīga: Pieminekļu valde, 1936. - 3.sēj., 37.-43.lpp.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1926.),
• Somijas Baltās Rozes Ordeņa II šķira (1926.),
• II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1928.),
• Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķira (1929.),
• Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķira (1930.),
• Igaunijas Melnā Ērgļa II šķira,
• Igaunijas Sarkanā Krusta ordeņa I šķira,
• Lietuvas Ģedimina ordeņa I šķira,
• Svētā Silvestera ordeņa I šķira,
• I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1937.),
• I šķiras Atzinības krusta ordenis (1938.),
• Tēvzemes balva 1940. gadā.