Pastāsti par vietu
lv

Ausma Derkēvica

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.07.1929
Miršanas datums:
26.12.2011
Papildu vārdi:
Derkevica
Kategorijas:
Diriģents, Pedagogs, skolotājs, Profesors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Ausma-Derkevica

Derkēvica bija Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas goda profesore, pirmā un gandrīz 20 gadus arī vienīgā sieviete, kas kāpusi Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē un vadījusi kopkori.   

 J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļas absolvente.

Ausma Derkēvica bija kora "Dzintars" diriģente no 1959. līdz 2000. gadam.

Dziedātājas un dziedātāji pret savu diriģenti arvien bija izjutuši milzīgu respektu, pat mazliet no viņas baidījušies, jo māksliniece bijusi tieša un atklāta. Komponisti, kuri rakstījuši viņas vadītajiem koriem, zināja ka diriģentes komplimenti ir jānopelna.

Saņemot notis, viņa sākumā vien rezervēti noteikusi: “Tad jau redzēs….”. Bet, ja priecājusies, tad no visas sirds.

Ausma Derkēvica bija sieviešu koru kustības izveidotāja un attīstītāja Latvijā un pirmā diriģente, kas ar Latvijas kori (Dzintaru) piedalījusies un ieguvusi Grand Prix starptautiskā konkursā Debrecenā 1968.gadā. Tā bija pirmā Latvijas mūziķu uzvara starptautiskā konkursā.

XVI-XXII Dziesmu svētku virsdiriģente, Dziesmu un Deju svētku Rīgai – 800, XXIII, XXIV Dziesmu svētku Goda virsdiriģente.

Līdz 1980. gadu nogalei ciešā kopdarbībā  ar dzīvesbiedru Imantu Cepīti,  vadīja arī  Valsts Akadēmisko kori "Latvija”, kaldinot daudzās uzvaras starptautiskos konkursos.

Valsts koris "Latvija" sadarbībā ar daudziem pasaules vadošajiem orķestriem, diriģentiem (Marisu Jansonu, Kurtu Mazuru, Kirilu Kondrašinu, Valeriju Gergijevu u.c.) un solistiem iestudējis vairāk nekā simts lielus vokāli instrumentālos opusus, uzstājoties dažādās valstīs.

Ausmai un Imantam ir meita.

1994.gadā Derkēvicai piešķirta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā.

1995.gadā viņa kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri

2004.gadā viņai pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā.

Pašai diriģentei visdārgākā dāvana bijusi rokas pulkstenītis, ko pasaulslavenais latviešu Maestro Mariss Jansons viņai pasniedzis pēc koncerta 1986.gadā Oslo, kur viņa vadībā A.Derkēvicas lieliski sagatavotais Valsts akadēmiskais koris dziedāja Džuzepes Verdi Rekviēmu.

Derkēvica līdzās klasiskajam repertuāram paplašinājusi latviešu kormūzikas bibliotēku, sadarbojoties ar latviešu mūsdienu komponistiem, īpaši Pēteri Vasku.

Avots: wwww.news.v, interneta materiāli

***

Avoti: Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Rudolfs DerkevicsRudolfs DerkevicsTēvs00.00.190100.00.1975
        2Natālija DerkevicaNatālija DerkevicaMāte00.00.190410.03.1979
        3
        Ints DerkēvicsBrālis25.11.194522.08.2009
        4Jānis Oļģerds ĒrenpreissJānis Oļģerds ĒrenpreissVīrs14.09.192906.12.1996Pirmais vīrs
        5Imants CepītisImants CepītisVīrs09.01.193516.07.1993Otrais vīrs
        6Gustavs ĒrenpreissGustavs ĒrenpreissSievas/vīra tēvs05.08.189119.05.1956
        7Klāra StakenaKlāra StakenaSievas/vīra māte00.00.189919.07.1949
        8Edgars RačevskisEdgars RačevskisDarba biedrs11.07.193615.02.2022
        9Terēzija BrokaTerēzija BrokaDarba biedrs30.09.192523.10.2018
        10Pauls KveldePauls KveldeDarba biedrs13.02.192718.06.2017
        11Gido KokarsGido KokarsDarba biedrs17.08.192109.03.2017
        12Imants KokarsImants KokarsDarba biedrs16.08.192124.11.2011
        13Mārtiņš BraunsMārtiņš BraunsPaziņa17.09.195124.11.2021

        Nav norādīti notikumi

        Birkas