Ausma Derkēvica
- Dzimšanas datums:
- 21.07.1929
- Miršanas datums:
- 26.12.2011
- Papildu vārdi:
- Derkevica
- Kategorijas:
- Diriģents, Pedagogs, skolotājs, Profesors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Ausma-Derkevica
Derkēvica bija Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas goda profesore, pirmā un gandrīz 20 gadus arī vienīgā sieviete, kas kāpusi Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē un vadījusi kopkori.
J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļas absolvente.
Ausma Derkēvica bija kora "Dzintars" diriģente no 1959. līdz 2000. gadam.
Dziedātājas un dziedātāji pret savu diriģenti arvien bija izjutuši milzīgu respektu, pat mazliet no viņas baidījušies, jo māksliniece bijusi tieša un atklāta. Komponisti, kuri rakstījuši viņas vadītajiem koriem, zināja ka diriģentes komplimenti ir jānopelna.
Saņemot notis, viņa sākumā vien rezervēti noteikusi: “Tad jau redzēs….”. Bet, ja priecājusies, tad no visas sirds.
Ausma Derkēvica bija sieviešu koru kustības izveidotāja un attīstītāja Latvijā un pirmā diriģente, kas ar Latvijas kori (Dzintaru) piedalījusies un ieguvusi Grand Prix starptautiskā konkursā Debrecenā 1968.gadā. Tā bija pirmā Latvijas mūziķu uzvara starptautiskā konkursā.
XVI-XXII Dziesmu svētku virsdiriģente, Dziesmu un Deju svētku Rīgai – 800, XXIII, XXIV Dziesmu svētku Goda virsdiriģente.
Līdz 1980. gadu nogalei ciešā kopdarbībā ar dzīvesbiedru Imantu Cepīti, vadīja arī Valsts Akadēmisko kori "Latvija”, kaldinot daudzās uzvaras starptautiskos konkursos.
Valsts koris "Latvija" sadarbībā ar daudziem pasaules vadošajiem orķestriem, diriģentiem (Marisu Jansonu, Kurtu Mazuru, Kirilu Kondrašinu, Valeriju Gergijevu u.c.) un solistiem iestudējis vairāk nekā simts lielus vokāli instrumentālos opusus, uzstājoties dažādās valstīs.
Ausmai un Imantam ir meita.
1994.gadā Derkēvicai piešķirta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā.
1995.gadā viņa kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
2004.gadā viņai pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā.
Pašai diriģentei visdārgākā dāvana bijusi rokas pulkstenītis, ko pasaulslavenais latviešu Maestro Mariss Jansons viņai pasniedzis pēc koncerta 1986.gadā Oslo, kur viņa vadībā A.Derkēvicas lieliski sagatavotais Valsts akadēmiskais koris dziedāja Džuzepes Verdi Rekviēmu.
Derkēvica līdzās klasiskajam repertuāram paplašinājusi latviešu kormūzikas bibliotēku, sadarbojoties ar latviešu mūsdienu komponistiem, īpaši Pēteri Vasku.
Avots: wwww.news.v, interneta materiāli
***
Avoti: Rīgas dome
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Rudolfs Derkevics | Tēvs | ||
2 | Natālija Derkevica | Māte | ||
3 | Ints Derkēvics | Brālis | ||
4 | Jānis Oļģerds Ērenpreiss | Vīrs | Pirmais vīrs | |
5 | Imants Cepītis | Vīrs | Otrais vīrs | |
6 | Gustavs Ērenpreiss | Sievas/vīra tēvs | ||
7 | Klāra Stakena | Sievas/vīra māte | ||
8 | Edgars Račevskis | Darba biedrs | ||
9 | Terēzija Broka | Darba biedrs | ||
10 | Pauls Kvelde | Darba biedrs | ||
11 | Gido Kokars | Darba biedrs | ||
12 | Imants Kokars | Darba biedrs | ||
13 | Mārtiņš Brauns | Paziņa |
Nav norādīti notikumi