Imants Kokars

Imants dzimis 1921.gadā Gulbenē, kopā ar savu dvīņu brāli Gido. Bērnību pavadījuši Vecgulbenes pag. "Avotiņos" (tagadējais Beļavas pag.). Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Brāļu pirmie dzīves iespaidi saistās ar mūziku jau ģimenē: tēvs - Aleksandrs Kokars spēlēja klarneti, māte Marija Kokare mīlēja dziesmas. Arī pārējie divi Kokaru dēli bija muzikāli. Runājot Imanta vārdiem, - "mēs visi brāļi jau kopš bērnības bijām nodevušies mūzikai. Savulaik mums pat bija brāļu kapela un brāļu Kokaru vokālais kvartets."

Bērnībā zēniem vajadzēja iet ganos, pēc tēva nāves nācās palīdzēt arī citos darbos.

1929.- 1936.g  Imants Kokars apmeklē pirmo skolu -Vecgulbenes pag. Blomes pamatskolu (tagad Beļavas pag. Ozolkalna pamatskola). Par ievirzi mūzikā, kā saka mākslinieki, viņiem esot jāpateicas Blomes skolai, kurā dziesmu gara radītājs bija skolas direktors Žanis Pakalns.

Brāļi skolā darbojās korī un pūtēju orķestrī, kā arī salona orķestrī. Pēc Blomes pamatskolas beigšanas abi strādāja meža darbos Vecgulbenes pagasta mežsaimniecībā, lai sakrātu naudu turpmākajām mācībām.

1938. - 1943.g. mācības turpināja Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā . Imants apguva trompetes spēli Cēsu Tautas konservatorijā, klarnetes - Jelgava mūzikas skolā, vijoles - Rēzeknes mūzikas skolā.

1943.- 1944.g. Imants kopā ar dvīņubrāli strādājis Gulbenes dzelzceļa depo.

1944. X - 1945. IV  -brāļu gaitas nedaudz šķiras: Imants strādā par skolotāju Gulbenes vidusskolā.

1945.g. Imantu iesauc armijā.

Vēlāk abi brāļi satiekas Cēsīs: Imants mācījās Cēsu skolotāju institūtā, vadīja institūta jaukto kori. Studijas institūtā savienoja ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā.

1949.- 1951. Imants bija Cēsu raj. pūtēju orķestra virsdiriģents.

1948. un 1950.g. Dziesmu svētkos Latvijā Cēsu skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu. Dziesmu karā pirmo reizi ieskanējās brāļu Kokaru kā spējīgu diriģentu vārds. Teodors Kalniņš rosināja Imantu iestājai Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, ar lielu taktu deva padomus, izteica draudzīgus darba vērtējumus.

1951.V - 1953.IV un 1957.-1963.g. pēc Teodora Kalniņa aicinājuma Imants strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Kopējais darbs ar Teodoru Kalniņu bagātināja nākamo diriģentu.

1951. -1956.g. interese par mūziku no jauna saveda abus brāļus kopā Rīgā - vienā augstskolā, vienā fakultātē vienā nodaļā un vienā kursā Gido kļuva par Jāņa Ozoliņa audzēkni, bet Imantu uzņēma Mendeļa Baša klasē.

1953. - 1957.g. mācības augstskolā abi savienoja ar darbu: Imants strādāja par pedagogu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, bija Centrālā poligrāfiķu kluba vīru kora "Dziedonis" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (no 1955.). Gido strādāja par pasniedzēju un vecāko pasniedzēju Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1951. - 1958.), nodibināja un vadīja institūta jaukto kori. Imanta un Gido izaugsmi sekmēja konservatorija, sastapšanās ar Latvijas ievērojamākajiem mūziķiem - komponistiem un diriģentiem. Pēc konservatorijas absolvēšanas sākās brāļu Imanta un Gido Kokaru pedagoģiskās un profesionālās darbības panākumiem vainagotais ceļš.

Imanta Kokara pedagoģiskā darbība:

• kopš 1975.g. -profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā;
• kopš 1990.g.  Zinātniskās padomes loceklis ,
• 1963. - 1975.g..Docents, vecākais pedagogs LVK
• 1975. - 1990.g.  Rektors un profesors Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā ,

Imanta Kokara profesionālā darbība: Rīgas kamerkora „Ave Sol” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (no 1969.)("Ave Sol" dziedāja arī Imanta sieva Edīte, kura pati ir kordiriģente un E.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora nodaļas vadītāja. Viņu dēls Uldis pabeidza LMA kordiriģentu kursu un maģistratūru, kopš 2000.gada 1.janvāra ir "Ave Sol" diriģents). Imants Kokars ir arī vīru kora „Dziedonis” - mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1951. - 1990.). Dziesmu svētkos Latvijā koru konkursos (dziesmu karos) koris kļuva par laureātu 1990., 1985., 1980., 1977., 1973., 1970., 1965., 1960. Cēsu skolotāju kora „Beverīna” - mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1965. - 1980.). Maestro Imants ir arī daudzu citu kolektīvu dibinātājs, dažādu pasākumu ideju autors un to izveidotājs: skolotāju koru un studentu "Gaudeamus" kustības attīstība Latvijā, kamerkoru festivāls, arī starptautiskais kamerkoru festivāls "Rīga dimd" (1989.g.). Viņa lolojums ir arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki.

Kopā ar dēlu Uldi devis lielu ieguldījumu Gulbenes skolotāju kora dibināšanā. Imantam Kokaram ir arī cita nozīmīga profesionālā darba pieredze: piecas reizes viņš ir bijis dalībnieks un vadītājs starptautiskajās diriģentu meistarklasēs

• 1996. - Norvēģijā;
• 1992. - Beļģijā un Izraēlā;
• 1991.g. Vācijā;
• 1989.g. - Kanādā);

1992. - 1997.gadā viņš katru gadu piedalījās starptautisko konkursu žūrijas darbā dažādās Eiropas valstīs. Virsdiriģenta goda pienākumus veicis: Latvijas Dziesmu svētkos (kopš 1965.gada 8 reizes); Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos (1995., 1997., 1999.); Farēru salu (Dānija) mūzikas festivālā (1996.); Kanādas Latviešu Dziesmu svētkos (Toronto 1996.); ASV Rietumkrasta Latviešu Dziesmu svētkos (1989. Losandželosā).

Imants Kokars ir projekta „Latviešu kora dziesmas antoloģija” 12 sējumos vadītājs (1996.-2000.); kopš 1994.gada CD ierakstos izdotas 18 programmas. Līdz 1990.gadam skaņu platēs bija izdota 21 programma. LR atzinības un apbalvojumi: kopš 1994.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, 1995.gadā apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, 1996.gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu.

Imants un Gido Kokari ar savu darbu un talantu ir kļuvuši par visas tautas iemīļotiem, pasaules kora mākslas erudītāko lietpratēju apbrīnotiem diriģentiem. Maestro Kokari ir plaša redzesloka mākslinieki, ar savu personību viņi spējuši radošam darbam koros rosināt lielu skaitu cilvēku, un viņi ir nesuši Latvijas kā mūzikas valsts slavu plašajā pasaulē. 2000. gada 6. jūlijā Gulbenes rajona laikrakstā "Dzirkstele" publicēti nozīmīgi Imanta Kokara vārdi -"Mēs dziedam, lai Dziesmā atrastu garīgo brīvību un dvēseles mieru, kas paceltos pāri ikdienas rūpēm. Dziesmu svētki ir Latvietības skaņu cietoksnis, kurā glabājas latviešu tautas dzīvais gars."

Imanta Kokara vaļasprieks – kolekcionē kafijas tasītes, tās atvestas no 200 pasaules valstīm.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) izsaka līdzjūtību saistībā ar izcilā latviešu kordiriģenta Imanta Kokara aiziešanu mūžībā. «Latviešu tautas identitātes pamatā ir valoda, kultūra un dziesma. Mūsu koru tradīcijas un Dziesmu svētki ir nesaraujami ar Imanta Kokara vārdu. Gadu desmitiem, cauri mūsu valsts vēstures līkločiem viņš ir kopis dziesmas dvēseli un nav ļāvis tai apdzist. Imanta Kokara degsme, mīlestība pret dziesmu un nerimstošais gars vienmēr paliks katra kora dziedātāja, katras latviešu ģimenes sirdī kā apliecinājums augstiem centieniem mūsu tautas, mūsu valsts labā,» pauž Āboltiņa. Saeimas priekšsēdētāja izsaka visdziļāko līdzjūtību Imanta Kokara brālim, tuviniekiem, draugiem un viņa talanta cienītājiem un sekotājiem, dižajam diriģentam mūžībā aizejot.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šodien sazinājās ar Imanta Kokara tuviniekiem un izteica viņiem līdzjūtību saistībā ar leģendārā kordiriģenta nāvi.

Laiks, kad apstājusies izcilā kordiriģenta Imanta Kokara sirds, Latvijas kultūrā ir brīdis, kurā laiks nevilšus sarūk punktā, iezīmējot skumju un zaudējumu apjaustu pauzi, norāda Jaunzeme-Grende.

Pauzi, kurā mums katram atvēlēts laiks un telpa apstāties, lai atcerētos, pieminētu un saglabātu arvien dzīvā atmiņā unikāla cilvēka dzīvi. Imanta Kokara personība Latvijas kultūrā ir patiesas apbrīnas un visdziļāko cieņas apliecinājumu vērta - tā ir pašaizliedzīga darba, mūzikas mīlestības un radošu inovāciju, un iniciatīvu piepildīta dzīve teju gadsimta garumā. Dzīve, kas Latvijas kormūzikā iedzīvināja ne tikai augstākās raudzes skanējumu un novatorisku izpildījumu, kas tika novērtēts gan pašu mājas, gan daudzviet pasaulē, bet aiz sevis atstājis virkni kordiriģentu talantu un dzīvu kormūzikas tradīciju. Imanta Kokara personība Latvijas kultūrā salīdzināma ar skaņdarbu, kas turpinās klusumā, kad diriģenta roka sastingusi pēdējās takts izskaņā, teica ministre.

Jaunzeme-Grende izsaka visdziļāko līdzjūtību Imanta Kokara tuviniekiem un draugiem, atvadoties no iemīļota un tuva cilvēka, kā arī visai Latvijas tautai, zaudējot izcilu un nozīmīgu kultūras personību.

Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka līdzjūtību Imanta Kokara tuviniekiem un talanta cienītājiem. «Izsaku visdziļāko līdzjūtību izcilā kordiriģenta, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera un Atzinības krusta lielvirsnieka, profesora Imanta Kokara tuviniekiem. Imants Kokars bija latviešu kormūzikas dižgars, spilgts mūziķis un liels Tēvijas patriots. Vairākkārtējo Dziesmu svētku virsdiriģenta Imanta Kokara vārds paliks ierakstīts ne tikai Latvijas kormūzikas  vēstures lappusēs, bet ikviena klausītāja sirdī. Ar vissiltākajām atmiņām viņu atcerēsies ikviens «Dziedoņa», «Beverīnes» un «Ave Sol» korists un Dziesmu svētku dalībnieks, jo tikai vien Imanta Kokara personībai piemītošais mūzikas interpretējums ir priecējis un saviļņojis klausītājus Latvijā un visā pasaulē.  Manās atmiņās vienmēr paliks Imanta Kokara  harizmātiskā personība, lielais ikkatram līdzcilvēkam sniegtais sirds siltums, kā arī nezūdošā degsme  savas dzīves lielākajam aicinājumam – mūzikai,» saka Valsts prezidents.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteica visdziļāko līdzjūtību maestro Imanta Kokara tuviniekiem. «Šodien esam zaudējuši izcilu personību kultūras jomā, izcilu Latvijas mūziķi, iedvesmojošu un leģendāru kordiriģentu, ko mīl visā pasaulē. Pašaizliedzīgi strādājot,  Kokars ir kļuvis par vienu no mūsu atzītākajām autoritātēm kultūras jomā. Kokars spējis vienot dziesmā Latvijas tautu, ceļot valsts pašlepnumu par bagātajām kultūras tradīcijām,» uzvēris Ministru prezidents. 

Latvijas kultūrā trīs personas ir izpelnījušās cieņas apliecinājuma pilno nosaukumu - Maestro. Imants Kokars bija viens no tiem.

Avoti :

• http://www.music.lv
• http://www.dziesmusvetki2008.lv
• http://www.tvnet.lv
• http://www.gulbenesbiblioteka.lv
• http://notikumi.delfi.lv
• LETA

***

***

Imants Kokars dzimis 16.08.1921. nodarbojās ar komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Imants Kokars bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SOL"
  Organizācijas pamatdarbība bija Grāmatu izdošana

Imants Kokars nomira 90 gadu vecumā, 2011. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Imants Kokars varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv