Jānis Krūzītis

Rīgas estrādes orķestra solists Jānis Krūzītis 60. gados bija liela zvaigzne.

Dzimis Cēsīs.

Mācījies klavierspēli, vēlāk trompeti vietējā mūzikas skolā, kur iepazinies ar brāļiem Kokariem.

Studējis teātra fakultātē

1958. gadā piedalījies 2 radiolugu iestudējumā. 

Līdz ar Valentīnu Butāni, Aino Bāliņu un Edgaru Zveju arī Jāni Krūzīti var saukt par vienu no mūsu pirmajām estrādes zvaigznēm.

Visspilgtāk viņa talants un balss pievilcība izpaudās priekšnesumos kopā ar Rīgas estrādes orķestri, kurā Krūzītis bija solists no 1962. - 1967. gadam.

Sekoja darbs VEF kultūras pils orķestrī, Ādažu kultūras namā, ansamblī "Suvenīrs", tad ilga slimošana un aiziešana mūžībā tikai 56 gadu vecumā jau 1993. gadā.

Fragmenti no: Daiga Mazvērsīte, vairāk

***

Ojāra Grīnberga atmiņas

«Es vairs neatceros to pirmo piegājienu, bet visiem patika, ko es tur švepstēju — viss bija baigi labi! Pirmais klubiņš, kur mani uzaicināja, bija Rīgas filca tai glušinā iekšā Lienes ielā. Tur Maskavas rajons vilkās — drūmākais bandītu klubs tas bija tai laikā. No turienes aizgāju vienas vecenes puskrievuškas dēļ, kura teica: ja tu Jaungadu nepavadīsi ar mani kopā, tad tavas dienas ir skaitītas. Man bail palika, un es aizgāju prom, jo purni tur bija baigi aizdomīgi. Aizgāju turpat blakām uz truļiem — tramvaju, trolejbusu trestu Deglava ielā, un tur lielajā zālē arī notika ballītes jau daudz augstākā līmenī — zacīte forša, ar pūtējiem un ritma grupa. Pirms manis tur dziedāja tāds Jānis Krūzītis, kurš baigi populārs bija tajā laikā. Es viņu apskaudu — džekiņš tāds maziņš ar brillītēm, bet smuki dziedāja. Viņš aizgāja tālāk uz citu klubu, un šie paņēma mani. Tur nodziedāju kādu laiku — tas varēja būt 1959. vai 1960.gads, un tad nākamais pakāpiens bija jau augstāks. Tagadējā Dailes teātra vietā bija Medicīnas darbinieku nams, kur nāca solīdāka publika, — «māsiņās» dziedāju diezgan ilgi. Un vēl Skolotāju nams, kur pirms manis bija dziedājis Bruno Oja, kurš aizbrauca uz Poliju — tur bija zacīte forša un tāds Uģis Saulītis pianists, labais vecis, kuram sūtīja notis no Amerikas pa slepeno, nevis kaut kādus sūdus, bet visu klasisko džezu. Samācījos baigi foršo mūziku. Domāju, ja nebūtu mani Pauls aizrāvis pa šlāgeru līniju, es būtu dziedājis, lai nu kā, bet kaut ko pavisam citu. Mani uz tiem šlāgeriem galīgi nevilka.»
http://news.lv/Diena/2013/04/05/tur-forsa-zacite-bija