Berta Pīpiņa

Sabiedriska  darbiniece, kritiķa un žurnālista Ērmaņa Pīpiņa sieva, dz. Ziemele.

Dzimusi 1883. gada 28.septembrī Codes pagastā. Pabeigusi Beķera meiteņu proģimnāziju Bauskā, aizbrauca strādāt par mājskolotāju Harkovā, Ukrainā. Par nopelnīto naudu 21 gadu vecumā devās uz Berlīni turpināt izglītību.

No 1919-1931 Rīgas pilsētas domniece,

no 1931 – 1934 demokrātiskā centra deputāte Saeimā.

Aktīva cīnītāja par sieviešu tiesībām. Izdeva žurnālu  „Latviete”.Sarakstījusi romānu „Lejaskrodzinieka meita”.

Deportēta uz Sibīriju. 

Ģimenes kapa piemineklis Rīgas Meža kapos vēsta, ka  APGLABĀTA TOMSKAS APGABALĀ.. Meža kapos pieminekli nav grūti atrast, jo tas atrodas blakus V.Vīķes-Freibergas ģimenei iekārtotai kapavietai un tuvu   Z.A.Meierovica kapa piemineklim

           ***    

Savukārt laikraksts "Latvija" 1956.gadā raksta: "No okupētās Latvijas saņemtas ziņas, ka pazīstamā sabiedriskā darbiniece Berta Pīpiņa atgriezusies no deportācijas. Patlaban viņa atrodas Majoros, no kurienes dosies tālāk pie vīra radiem aiz Tukuma. Pārnācēja stāsta, ka bijusi klāt Emilijas Benjamiņas miršanas brīdī. Aizgājēja izteikusi vēlēšanos, lai viņas pēdējo sveicienu nodod visiem avīžniekiem. Jau 70 g. v. sasniegusi B. Pīpiņa pārnākusi no izsūtījuma vietas uz Latviju kājām, nosoļodama vairāk tūkstoš kilometru. Sākumā viņa ievietota Daugavpils psihiātriskā slimnīcā. Viena no viņas meitām Latvijā mirusi, bet otra pēckara gados strādāja par zobārsti Vācijā."

            ***

1931.g., žurnāls "Zeltene."

Ilgs jau laiks, kopš sabiedrisko darbinieču rindā saskatāma Berta Pīpiņa. Visvairāk tādēļ viņas personība saista interesi, ka blakus lielajiem nopelniem sabiedriskajā darbā, nācies daudzreiz dzirdēt visai negatīvus spriedumus par to, kaut arī tālu nepamatotus. 

Nesen man bija izdevība personīgi iepazīties ar šo sabiedrisko darbinieci. Kopā kādā sarīkojumā man bij izdevība noklausīties viņas oficiālajās runās, kā arī divātā domas izmainīt. Viņas runā viscaur  izskanēja dziļa līdzjūtība sievietei-mātei un bērniem — un sirsnīga vēlēšanās palīdzēt uzlabot katra grūtdieņa likteni, kā arī līdzēt atrisināt grūto audzināšanas jautājumu. Pati būdama triju bērnu māte, kuri zaudējuši tēvu, viņa dziļi izjūt lielo audzināšanas atbildību kas gulstas uz sievieti-māti, sevišķi vēl tādos gadījumos, kad ģimene agri zaudē tēvu - gādnieku. 

Bertas Pīpiņas uzdevums kā sabiedriskā, tā privātā dzīvē ir bijis būt atbalstītājai materiālā un morāliskā ziņā daudzām sievietēm. Sevišķi sociāli apgādājamo aprindās viņas vārds ir reti populārs un iecienīts. Kā zināms, šī sabiedriskā darbiniece un bij. Rīgas pilsētas valdes locekle Rīgas pilsētas domes vēlēšanās ir tikusi daudz strīpota, caur ko atrauta sievietēm svarīga pārstāve.

Viņa pati saka:

„Sabiedriskam darbiniekam jācenšās atrast un saprast apstākļi, kas izsaukuši zināmu stāvokli un rīcību, tad nekad nebūs, ne personīga naida, ne rūgtuma dvēselē. Latvju sievietes līdz Latvijas tapšanai bij stipri aprobežotas sabiedriskā darbā, tādēļ viņas vēl tagad Iskaidri nenojauš savu īpatnējo stāvokli dzīvē, kurš pašreizējā laikmetā prasa kopēju aizstāvēšanos un kopīgi aizstāvētas vadones Vīrieši apzinīgi vai neapzinīgi nojatiš sievietē koņku renti dzīves ceļos un kā stiprāks radījums, aizstājās viņai priekšā, vai arī nogrūž sev no ceļa, tomēr ļoti daudzas sievietes un vīrieši ir pareizi novērtējuši sievietes svarīgo lomu sabiedriskā darbā un arī pareizi sapratuši manu darbu vispārības labā, kad kā vēlēta Rīgas pils. domniece un valdes locekle esmu ieņēmusi atbildigus posteņus." 

Jāvēlas, lai Bertu Pīpiņu atkal turpmāk redzētu nevien Rīgas pilsētas atbildīgā darbā, viņai vieta arī kā sieviešu pārstāvei un sabiedriskai darbiniecei būt Saeimā, kā likumdošanas iestādē. Berta Pīpiņa savu jaunību pavadījusi ārzemēs, izglītojusies arī sev maizi tur pelnot. Tas devis visai viņas turpmākai dzīvei zināmu plašumu. Latvijā sākusi sabiedriskā darba ceļu staigāt no Latvijas tapšana dienām, daudz darījusi un dara tagad Latvijas izveidošanas labā.

1919. g. ievēlēta Rīga pilsētas domē, no tā laika ne pārtraukti strādājusi pilsēta darbā: dažādās komisijās, no daļas vadītāja vietniece, pilsētas valdes locekle —sociālās apgādības nodaļas vadītāja un revīzijas komisijas locekle. Sieviešu organizāciju darbā Bertai Pīpiņai liels nopelns pie Latvijas sieviešu nacionālās ligas izveidošanas, kurā ir priekšniece no 1925. g.

Nodibinoties pastāvīgai Latvju Sieviešu Organizāciju padomei, Berta Pīpiņa arī tur rosīgi darbojās un ir valdes priekšsēdētāja. 

Berta Pīpiņa — mūsu sabiedriskā darbiniece. 1931.07.01 Zeltene

**