Pastāsti par vietu
lv

Boļeslavs I Drosmīgais

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.967
Miršanas datums:
17.06.1025
Papildu vārdi:
Bolesław I Chrobry, Болесла́в I Хра́брый, Болеслав I Храбрый, Boleslovas I Narsusis
Kategorijas:
Karalis
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (poļu: Bolesław I Chrobry; dzimis 966. vai 967. gadā, miris 1025. gada 17. jūnijā) - pirmais Polijas karalis. Pjastu dinastijas pārstāvis. Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls. No 992. līdz 1025. gadam valdījis kā kņazs, bet 1025. gadā - kā pirmais Polijas karalis.

984. gadā Boļeslavs I apprecēja Hunildu - Meisenes markgrāfa meitu, pēc tam Judīti - Ungārijas lielkņaza meitu, pēc tam Enmildu - Lužicas princesi, un beidzot Odu - Meisenes markgrāfa meitu. No Enmildas Boļeslavam piedzima dēls - nākamais Polijas karalis. Boļeslava I meita bija precējusies ar Kijevas Krievzemes lielkņazu Svjatopolku I. Pēc tēva Meško I nāves Boļeslavam I izdevās padzīt no valsts tēva otro sievu Odu un tās dēlus un apvienot valsti.

997. gadā Boļeslavs sūtīja Sv. Adalbertu uz Prūsiju kristīšanas misijā.

999. gadā Boļeslavs anektēja Morāviju, bet 1000. vai 1001.gadā - Slovākiju.

1000. gadā Svētās Romas impērijas imperators Otons III devās svētceļojumā uz Sv.Adalberta kapu Gņezno katedrālē, un piešķīra Boļeslavam I titulu Frater et Cooperator Imperii (Impērijas brālis un partneris). Tad pat Otons III piešķīra Gņezno arhibīskapijas statusu.

Pēc Otona III nāves 1002. gadā Boļeslavs I iekaroja Meiseni un Lužicu, bet 1003. - 1004 .gadā - Bohēmiju, kļūdams par Čehijas kņazu Boļeslavu IV.

Boļeslavs iesaistījas arī Kijevas Krievzemes iekšējās lietās. Viņš palīdzēja iegūt varu savam znotam Svjatopolkam I, kurš kopā ar poļu karaspēku kādu laiku valdīja Kijeva, līdz tika padzīts. Šajā pat laikā Boļeslavs ieguva Polijas īpašumā Sarkano Krievzemi (Austrumgalīciju).

Boļeslavs karoja arī pret vācu zemēm, līdz 1018. Baucenas līgums noteica, ka Boļeslavs I iegūst savā īpašumā Meiseni un Lužicu.

Boļeslavs I sūtīja karaspēku sava sabiedrotā Dānijas karaļa Knuta Lielā atbalstam Anglijas iekarošanā.

Pēc Svētās Romas imperatora Heinriha II nāves Boļeslavs I 1025. gadā pats kronēja sevi par Polijas karali.

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Meško II LambertsMeško II LambertsDēls00.00.99011.05.1034
        2Kazimirs I AtjaunotājsKazimirs I AtjaunotājsMazdēls25.07.101619.03.1058
        3Boļeslavs II DrosmīgaisBoļeslavs II DrosmīgaisMazmazdēls00.00.104203.04.1082

        07.03.1000 | Rozpoczął się I zjazd gnieźnieński

        Zjazd gnieźnieński – inaczej nazywany też synodem gnieźnieńskim. Była to pielgrzymka cesarza Ottona III do grobu św. Wojciecha, a także spotkanie z księciem Polski Bolesławem w ówczesnej stolicy państwa – Gnieźnie.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1018 | Peace of Bautzen

        Pievieno atmiņas

        03.03.1018 | Bolesław I Chrobry ożenił się z Odą, córką margrabiego miśnieńskiego Ekkeharda I.

        Pievieno atmiņas

        Birkas