Bruno Rubess

Brunis Rubess dzimis Rīgā 1926. gada 21. decembrī. Tēvs Nikolajs Rubess bija policists.

Māte Milda Rubesa (dzimusi Lapiņa) mirusi 1928. gadā. Par Bruni rūpes uzņēmās tēva vecāki, Kārlis un Karlīne Rubesi, kuri dzīvoja Augusta Deglava ielas vienistabas dzīvoklī.

„Es biju nonācis ļoti labās rokās, kur augt un veidoties,” saka Brunis Rubess, rakstot par šo laiku grāmatā Brīnumainā kārtā…

Vislielāko pateicību Brunis Rubess veltī savai krustmātei - tēva māsai Elvīrai Zvaigznei. Elvīra bija beigusi Rīgas pilsētas 4. (sarkano) ģimnāziju. Par savu krustdēlu rūpes viņa uzņēmās 23 gadu vecumā. Viņa iemāca Brunim lasīt četru gadu vecumā.

Bruņa Rubesa skolnieka gaitas ritējušas Rīgas pilsētas Kr. Barona 2. pamatskolā (1933.- 1941.) un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1941.– 1944.), kur viņš paspējis beigt trešo klasi.

Kopš astoņu gadu vecuma Brunis Rubess mācījies vijoles spēli.

Šādas mācības nav lētas, un par tām Brunis paldies saka Elvīras vīram Jēkabam Zvaigznem, kurš bija ievērojams bitenieks. Par pārdoto medu iegūto naudu lielā mērā izmantoja krustdēla vijoles stundu samaksai. No Jēkaba arī iegūta prasme spēlēt šachu. Kā atzīst Brunis Rubess, „šachs liek domāt ar pretinieka smadzenēm. Kas ir tas labākais, ko otrs attiecīgajā situācijā var darīt – un droši vien darīs – savā labā?” Vēlākajos gados, kad Brunis ir firmas vadības darbā, viņš gandrīz vienmēr centies lietot šaha spēlē iegūtās prasmes.

1938. gadā, kad Brunim ir 12 gadi, Elvīra smagi saslimst, un 1944.gada 23. aprīlī viņa nomirst. Brunim tajā laikā ir 17 gadi, un pie Elvīras šķirsta viņš spēlē vijoli, atskaņojot Mediņa Āriju. „Elvīra bija mana īstā māte”, atzīst Brunis Rubess.

Bruņa Rubesa māsa Skaidrīte mirusi nepilna gada vecumā, pirms viņa dzimšanas. Nikolaju Rubesu, viņa tēvu, pēc padomju iebrukuma Latvijā apcietina un aizved.

 Izbeidzis karavīra gaitas, kuras Bruni bija novedušas Vācijā, no 1946. līdz 1948. gadam, galvenokārt neklātienē, mācījies Vācijas ziemeļrietumos Oldenburgas un Augustdorfas latviešu ģimnāzijās. Ieguvis labas zināšanas latīņu valodā. Saņēmis Minsteres (Vācijā) Latviešu ģimnāzijas gatavības apliecību nr.1.

1943./1944.gadā, turpinādams ģimnāzista gaitas, viņš ir arī vijolnieks Rīgas Radiofona orķestrī.

1944./1945.gadā Brunis Rubess ir karavīrs Latviešu Leģiona 33. (Januma) pulkā.

1945./1946. gadam ir angļu gūsteknis Cedelgheimā, kur veic arī tulka pienākumus nometnes administrācijā. Bez tam Brunis ir redaktors gūstekņu nometnes dienas laikrakstam Laika Griežos un humora žurnālam Atskabarga.

No 1948. līdz 1953. gadam veic aktīvu darbu latviešu kopienā Augustdorfā, kur viņš ir referents Latviešu Centrālās komitejas informācijas nodaļā, angļu valodas skolotājs Augustdorfas latviešu ģimnāzijā, redaktors Daugavas Vanagu Biļetenam un Mēnešrakstam, ir arī Vientuļo skautu vecākais, nedēļas žurnāla skautiem un gaidām Klabatas redaktors, aktīvs Latviešu Nacionālās padomes loceklis, tulkojis Ērika Kestnera darbu Divkāršā Lotīte.

No 1953.– 1955. gadam strādā par dzīvības apdrošināšanas aģentu Mutual Insurance Company of New York Toronto (Kanādas) nodaļā.

Precējies ar Birutu Broku, ģimenē uzauguši 3 bērni: 

• meita Baiba (1954.g.), 
• meita Baņuta Nora (1956.g.), 
• dēls Balvis Valters (1959.g.). 

Sieva Biruta Rubesa mirusi 2002. gadā.

Bruņa Rubesa šī posma dzīves līdzgaitniece ir Aija Ebdene no Minsteres (Vācijā). Bruņa Rubesa darba mūžs ir ļoti aktīvs un daudzkrāsains.

No 1955.- 1961. gadam  firmās Mercedes-Benz of Canada auto un Unimogu pārdevējs un pārdošanas vadītājs Toronto (Kanāda).

No 1962.- 1964. gadam Volkswagen Canada pārdošanas apmācību vadītājs.

No 1964.– 1972. gadam Bostonas (ASV) vadības padomdošanas firmas Harbridge House Eiropas biroja darbinieks, līdzdirektors, direktors Frankfurtē (Vācija), firmas viceprezidents Bostonā (ASV), Toronto (Kanāda) biroja vadītājs.

1971. gadā studējis Advanced Managment Program Harvard Business School (Bostonā, ASV).

No 1972.– 1987. gadam Volkswagen Canada prezidents Toronto (Kanāda).

Vācu Dresdner Bank Canada padomes loceklis. Ontario ministru kabineta izvēlēts Ontārio Saimniecības padomes loceklis. Harvard Business School Toronto kluba direktors un prezidents. Kanādas automobiļu importieru apvienības prezidents.

No 1988. - 1991. gadam Volkswagen AG koncerna stratēģijas šefs Volfsburgā (Vācijā).

No 1992. - 1998. gadam Latvijas Bankas padomes loceklis Rīgā, Rīgas 1. ģimnāzijas absolventu un draugu biedrības ierosinātājs un pirmās valdes loceklis.

No 1999. - līdz pat šim laikam Latvijas Bankas padomnieks. Vadījis Pirmo Latviešu jaunatnes svētku (1959.g. Toronto, Kanādā) organizācijas komiteju, kā arī latviešu jaunatnes DIVREIZDIVI (Jaunatnes svētku rīkošanas darbā un pirmā DIVREZDIVI nometnes (ASV) vadībā, brīvprātīgi piesakās arī Vaira Vīķe-Freiberga). Sekojošos gados DIVREIZDIVI notiek nevien ASV, bet arī Kanādā un Venecuēlā. Brunis Rubess piedalās arī Latviešu Fondā ASV un Kanādā, Toronto Latviešu centrā Toronto Kanādā, kā arī partijā Jaunais laiks Rīgā.

Kā neaizmirstams notikums Tukuma rajona Jaunpils vidusskolas skolniekiem un Virtuālās enciklopēdijas Latvijas Ļaudis veidotājiem atmiņā paliks 2005. gada 24. marta pasākums, veltīts Virtuālās enciklopēdijas dalībniekiem, kad Brunis Rubess un Aija Ebdene pagodināja klātesošos ar savu klātbūtni.

Bruņa Rubesa dzīves moto:

„Nav labāka paņēmiena citu rosināšanai kā pašam būt nekaunīgi rosīgam”.

Svarīgs liekas arī persieša Omāra Haijama teiktais:

„Tas, kam notikt ar tevi,

Ierakstīts grāmatā tai,

Kuru, kā pagadās,

Pašķirsta mūžības vējš.

Brīvajā laikā aizraujas ar lasīšanu, mūziku, teātri un šachu. Par savas dzīves lielāko vērtību viņš uzskata savus bērnus un mazbērnus.

Brunis Rubesis aizgāja aizsaulē Rīgā 2009.gada decembrī. Apbedīts dzimtas kapavietā Rīgas 1.Meža kapos netālu no kapličas (ceļā uz prezidenta J.Čakstes pieminekli). 

„MAN BIJUŠI TRĪS MŪŽI. MANS LATVIEŠA MŪŽS, KURĀ VĒLĒJĀMIES ATGŪT LATVIJAS BRĪVĪBU UN PASARGĀT LATVIEŠUS KĀ TAUTU NO IZNĪCĪBAS, MANS VĀCU AUTO INDUSTRIJAS MŪŽS, KUR ESMU CENTIES PANĀKT TIRGUS SEKMES LIELISKAJIEM MERCEDES-BENZ, VOLKSWAGEN, AUDI UN PORSCHE PRODUKTIEM. UN KANADIEŠA, PASAULES CILVĒKA, MŪŽS. LABĀS, BRĪVĀS KANADAS MŪŽS, TĀS ZEMES MŪŽS, KAS ĻAUJ, JĀ, PAT PALĪDZ SAVAM PILSONIM BŪT SEKMĪGAM CITOS MŪŽOS,”

tā savu dzīvi raksturo Brunis Rubess savā un Noras Ikstenas kopīgi veidotajā grāmatā    BRĪNUMAINĀ KĀRTĀ….

Jaunpils vidusskola

Materiālu sagatavoja 11. klases skolnieces Dace Dūze un Dace Bulaha. Skolotāji konsultanti Mārīte Sviķe un Ilze Inkina

LIIS izstrādne

 

***

Bruno Rubess (dzimis 1926. gada 21. decembrī Rīgā, miris 2009. gada 23. decembrī) bija izcils latviešu uzņēmējs.

Biogrāfija

1944. gadā ticis iesaukts vācu armijā, dienējis latviešu leģionā.

1946. gadā nokļuvis Vācijā,kur 1948. gadā absolvējis Minsteres latviešu ģimnāziju.

1953. gadā pārcēlies uz dzīvi Kanādā.

Laikā no 1964. līdz 1972. gadam strādājis uzņēmumā Harbridge House, vadījis Dresdner Bank Canada, kā arī Ontārio Tirdzniecības palātu.

1971. gada absolvējis Hārvarda Biznesa skolas (Harvard Business School) Augstākās vadības kursus (Bostona, ASV). Nakamajā gadā kļuvis par Volkswagen Canada uzņēmuma prezidentu, amatā bijis līdz 1987. gadam.

Laikā no 1988. līdz 1991. gadam Rubess bijis koncerna Volkswagen AG stratēģijas izpilddirektors. 1992. gada jūlijā ticis apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli, 1999. gadā kļuva par bankas padomnieku.

1950. gados bijis viens no trimdas latviešu jauniešu kongresu organizētājiem. 1970. gados Rubess kopā ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu piedalījās Ziemeļamerikas latviešu jauniešu nometņu "2x2" organizēšanā.

1997. gadā Rubess saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viens no tiem latviešiem, kuram iir viszcilākie panākumi pasaulē.