Dina Kvelde

Dina Kvelde (Frīdenberga) bija latviešu aktrise.

Aktrise dzimusi 1938. gada 21. decembrī un augusi trīspadsmit bērnu ģimenē. 

No 1959. līdz 1964. gadam bijusi Krievu drāmas teātra aktrise, bet kopš

1964. gada strādājusi Latvijas Nacionālajā teātrī. 

Kvelde bija precējusies ar diriģentu Paulu Kveldi.

Filmējusies filmās

• "Akmens un šķembas" (1966),
• "Pilsētas atslēgas" (1973),
• "Ezera sonāte" (1976),
• "Tapers" (1989)
• "Cilpā" (1991).

****

Aktrise, kam divpadsmit brāļu un māsu

fragmenti no G. Treimaņa intervijas 1995.g. 

Latvijas Nacionālā teātra aktrise DINA KVELDE meitas vārdā ir Frīdenberga.
Dundagas muižas īpašnieks - barons -viņas senčiem iedevis šādu uzvārdu. Un kas ir visbrīnišķīgākais?

Jaunsaimnieka Kārļa un dundadznieces Paulīnes ģimenē ir vislielākā bagātība - 13 bērni... Mans visu mīļais skaitlis. Lūdzu Dinai pastāstīt par visiem radu gabaliem.

Ziedonis, vecākais brālis, ir šoferis.

Gunārs remontē kuģus,

Kārlis māca jaunos šoferus,

vecākā māsa Gaida ir medmāsa,

Maiju valdzina mežrūpniecība,

Ruta ir agronome, bet septītais ģimenes loceklis ir pati Dina, vienīgā, kas strādā tik nepraktisko aktrises darbu.

Daniēls ir celtnieks,
Marta - poligrāfiķe,

Rebeka - audēja,

Jānis - mūziķis,

Mirjama - dizainere, bet trīspadsmitais -

Pēteris, kam jau 42 gadi, ir moderns vīrietis biznesmenis.

Neviens no Dinas Kveldes brāļiem vai māsām nav ne vecpuisis, ne vientuļniece. Visiem ir bērni un mazbērni. Ja vajadzētu visus sapulcēt pie galda, tad vienas istabas būtu par maz, vajadzētu
noīrēt kādas pils zāli. Ja skaita uz rokas pirkstiem- Frīdenbergu dzimtā patlaban ir 25 mazbērni.

Māte Paulīne ir ticīgs cilvēks. Viņa gudri vadījusi 13 bērnu gaitas.

Izveidojas jauka situācija. Dina mani pabildina: «Tūlīt atnāks mans bijušais vīrs diriģents Paulis Kvelde.»

Kaut Paulim ir otra ģimene, viņš rūpējas par Dinu un abām meitenēm. Atved malku (jā- aktrise aizvien vēl dzīvo ū ķ o s).

Cēsu iela it kā atrodas Rīgas centrā, tomēr Dinas dzīvoklis ir tieši tāds, kādos dzīvojuši vairākums latviešu: garš, garš koridors, dzīvokļi cits pie cita, kāpnes čīkst, tualetes ārpusē, krāsns apkure, nekādu ērtību.

Kaut arī ir vairākas istabas, Dina lūdz Dievu, lai vismaz vecumdienās varētu padzīvot normālos
apstākļos. Mūsu sarunu pārtrauc Paulis, kuram ir tik paļāvīgas acis un kuru atceros Edgara lomā slavenajā Blaumaņa Ugunī, kad Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā režisors Kārlis Pamše pulcēja entuziastus un Vija Lapiņa bija neaizmirstama Kristīne.

- Kā tu iepazinies ar Dinu? - jautāju.

Paulis: - Esmu no Matīšiem. Ap 1958. gadu sāku lenkt Dinu. Viņai skaista balss. Es - ari dziedātājs. Mans lolojums ir Absolventi, Meža darbinieku koris. Bet tagad rušinos Lielvārdē pa zemi.

Esmu laimīgs cilvēks, jo pirmajā laulībā divas meitas Dace un Anta. Bet tagad man ir ari troņmant-
nieks Kristaps.

 

Mani iepriecēja Dinas teiktais vēl pirms Pauļa atnākšanas: «Laikam nevienu vīrieti neesmu tā
mīlējusi kā Pauli.»

Tātad Dinai ir divas meitas. Dacei jau 33, viņai ir pieci bērni - Varis, Rasa, Kalvis, Madara un
Jānītis. Viņa mūzikas skolotāja. Bet Antai ir divi braši bērni - Anna un Paulis. Annai ir 7 gadi un
viņa arī ieklausās mūsu sarunā. Viņai visvairāk tīkot peldēt un patīkot arī vectētiņš - Paulis.

Kāds ir Dinas liktenis teātrī? Viņu pēc augstskolas beigšanas uzaicina Vera Baļuna Krievu drāmas teātrī. Vēl atceros viņu vairākās lomās šajā teātrī.

Latvijas Nacionālajā teātrī viņa kļūst par Alfrēda Jaunušana aktrisi. Labākie sniegumi Jūlija Liliomā un Baiba izrādē Pūt, vējiņi!

Meitenīgi trausla ir viņas Aņečka Okeānā. Lielus uzdevumus viņai uztic ari Mihails Kublinskis. Pati Dina ir mocījusies ar mazvērtības kompleksu. Skatījusies spogulī un domājusi - citas ir skaistākas. Dina ir maksimāliste. Un diezgan savrup dzīvo šai lielajā ansamblī.

***

Labi, ka Dina Kvelde nekad necenšas darīt to, kas viņai ir svešs. Pamatā - nopietns darbs, kas nebalstās tikai uz intuīciju. Snobisma, cinisma un perversitātes pasauli viņa nepieņems. Varbūt tāpēc modernajiem režisoriem viņa ir pasveša. Kaut gan patīkams pārsteigums ir viņas Katerina Ivanovna Fjodora Dostojevska romāna Noziegums un sods skatuves variantā, ko Oļģerta Krodera režijā redzējām intīmās skatuves apstākļos. Varbūt tāpēc, ka Dinai nekad nav līdzi gājusi ekstravagances īpatnība, bet reālu parādību uztvere, dažiem viņa likusies par rāmu, par
atturīgu portretu autori, kas darina metus ar ogli.