Džefersons Deiviss

Džefersons Deiviss (angļu: Jefferson Davis), pazīstams arī kā Džefs Deiviss (Jeff Davis, dzimis 1808. gada 3. jūnijā, miris 1889. gada 6. decembrī) bija amerikāņu politiķis, pirmais un vienīgais Amerikas Konfederatīvo Valstu prezidents ASV pilsoņu kara laikā.

Deiviss 1828. gadā beidza Vestpointas militāro akadēmiju un piedalījās Meksikas - ASV karā (1846 - 1848). Vēlāk bija kara ministrs prezidenta Frenklina Pīrsa kabinetā. Pirms un pēc darba prezidenta administrācijā Džefersons Deiviss bija senators no Misisipi. Senatora amatā Deiviss uzstājās pret atdalīšanos no ASV, tomēr piekrita, ka katrs ASV štats ir suverēns un tam ir tiesības atdalīties no ASV.

1861. gada 9. februārī, noliekot senatora mandātu, Džefersons Deiviss tika izvēlēts par konfederātu prezidentu, 18. februārī Montgomeri inaugurēts, bet tā paša gada novembrī bezalternatīvās vēlēšanās ievēlēts par prezidentu uz sešiem gadiem. Pilsoņu kara laikā konfederāti guva vairākas militāras uzvaras, tomēr nespēja atrast stratēģiju, lai uzvarētu ekonomiski spēcīgākos ziemeļu štatus. Džefersona Deivisa diplomātiskie centieni nesekmējās, jo neviena pasaules valsts tā arī neatzina Konfederāciju. Vēsturnieki atzīst Deivisu par daudz neefektīvāku līderi nekā viņa pretinieku - Abrahamu Linkolnu.

1865. gada 10. maijā atkāpjoties, Džordžijas dienvidos, Džefersons Deiviss tika arestēts. Viņš tika apsūdzēts valsts nodevībā, divus gadus turēts pacietinājumā, tomēr tiesāts netika - viņam tikai tika aizliegts ieņemt valsts amatus. Mūža nogalē - astoņdesmitajos gados Deiviss, aicināja uz abu valsts daļu savstarpēju samierināšanos.