Edgars Āboltiņš
Edgars Āboltiņš
- Dzimšanas datums:
- 31.05.1914
- Miršanas datums:
- 27.06.1943
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Valmiera, Kocēnu kapi
Dzimis kā trešais bērns Pāles pagasta "Krumu" saimnieku Kārļa Eduarda un Idas Alvīnes Āboltiņu ģimenē.
1927.gadā (13 gadu vecumā!) sācis mācīties Pāles 4-klasīgās pamatskolas 1.klasē.
No 1929.g. līdz 1933.g. mācījies Valmieras valsts ģimnāzijā.
1935.g. pavasarī iesniedzis dokumentus Rīgas skolotāju institūtā, pēc tam Liepājas Valsts tehnikumā, bet iestājies kara skolā, kuru beidzis 1938.gadā.
1939.g. 9.aprīlī, būdams Daugavpils cietoksnī dislocētā 10.Aizputes kājnieku pulka ložmetēju rotas leitnants, apprecējies ar Daugavpils Sarkanā krusta aptiekas praktikanti Alfoniju Mārtiņa m. Piņķi.
1940.g. 5.februārī Smiltenē nu jau 8.Daugavpils kājnieku pulka leitnanta ģimenē piedzima dēls Dzintars Āboltiņš.
1941.gada 14.jūnijā viņu kā Sarkanarmijas 24.teritoriālā korpusa virsnieku Litenes vasaras nometnē arestējusi PSRS Iekšlietu komisariāta Noriļskas nometnes operatīvā daļa.
Apcietināšanas brīdī dzīvoja Valkas apr., Smiltene, Dārza iela 13 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
1942.gada 5.septembrī PSRS IeTK sevišķā apspriede notiesājusi saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58-10 1.d. pantu par pretpadomju aģitāciju ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem bez mantas konfiskācijas.
Atradies ieslodzījumā KPFSR Krasnojarskas novada Noriļskas labošanas darbu nometnē.
Miris ieslodzījumā Noriļlagā, nāves cēlonis lietā nav uzrādīts.
1989.gada 4.decembrī Latvijas PSR prokuratūra spriedumu atcēla, nosakot reabilitāciju.
---
Kocēnu kapos dzimtas kapa vietā uz kapa plāksnes pieminēts arī Edgars.
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Dzintars Āboltiņš | Dēls | |
| 2 |  | Alfonija Smiltene | Sieva |
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.