Eduards Irbe

Dzimis Rīgā, amatnieku ģimenē. Tēvs — Eduards, māte — Johanna Kristīne.

Mācījies Sv. Ģertrūdes baznīcas skolā un Odiņa komercskolā.

Sākoties 1. pasaules karam, devies bēgļu gaitās.

1914. – 1921. gadam dzīvojis Krievijā, Ņižņijnovgorodā.

1918. – 1919. gadam strādājis par kantoristu Ņižņijnovgorodas 1. mašīnfabrikā (bij. fabrikā "Felzers").

1920. gadā beidzis Padomju 2. pakāpes skolu. Vienu gadu studējis inženierzinātnes Ņižņijnovgorodas Valsts universitātē (evakuētajā Varšavas Politehnikumā).

1921. gadā atgriezies Latvijā. Vēlējies iestāties LU, taču netiek atzīti padomju izglītības dokumenti, tāpēc 1921. – 1922. gadam mācījies Valsts pieaugušo vidusskolā.

1922. gadā iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē. Pārtraucis studijas un dienējis Latvijas armijā, Autotanku pulkā, artilērista specialitātē. Dienestu beidzot, ieņēmis kaprāļa pakāpi.

1935. gadā studijas atsācis un ar pārtraukumiem studējis līdz 1944. gadam. Studijas nav beidzis.

Studiju laikā 1921. – 1934. gadam ar pārtraukumiem strādājis par darbu uzraugu un darbu vadītāju Rīgas būvuzņēmēju un šoseju un zemes ceļu uzņēmumu uzdevumā. Strādājis Liepājā, Daugavpilī, Raunā un citur.

1934. – 1939. gadam strādājis par tehniķi Valsts elektrotehniskajā fabrikā.

1939. – 1940. gadam bijis revidents Nodokļu departamentā. Padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadam bijis būvtehniķis 2. būvkantorī.

1941. – 1942. gadam strādājis par namu pārvaldnieku Dzīvokļu pārvaldē.

1942. – 1944. gadam bijis kasieris inkasents Latvijas ģenerālapgabala Enerģijas pārvaldē, Rīgas pilsētas uzņēmumu nodaļā.

Kopš 1944. gada strādājis par apgādes pārzini uzņēmumu "Latenergo–Energo". Vācu okupācijas laikā lauzis kāju un gadu ārstējies slimnīcā.

Divreiz precējies. Pirmoreiz precējies 1934. gadā, sieva — Irmgarde, ģimenē — dēls Juris (dz. 1935. g. 13. sept.). Otrreiz precējies, sieva — Lūcija, ģimenē — meita Skaidrīte.

Miris Rīgā.

Avots: patria.lv