Eduards Laursons

• Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs,
• centrālās savienības «Konzums" valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs,
• savstarpējās ugunsapdrošināšanas centrālās savienības valdes priekšsēdētājs,
• Latvijas lauksaimniecības centralbiedrības revīzijas komisijas priekšnieks,
• Latvijas kooperativu kongresu padomes loceklis,
• Kooperativu revizijas padomes loceklis,
• Latvijas bankas diskonta komisijas loceklis un daudzu kooperativu biedris.

Dzimis 1876. gadā 11. (25.) februārī. Valmieras apriņķī. Jaun-Vāles pag. Maiēs, kā saimnieka dēls. Izglītību baudījis: Jaunvāles pagasta skolā, Trikates draudzes skolā, Pleskavas skolotāju zemiņārā; pēc tam nolicis kā eksterns Maskavas praktiskās akadēmijas gala eksāmenu, nobeidzis Maskavas komercinstituta kursu, nolicis attiecīgo valsts eksāmenu un 1913. g. ieguvis I. šķiras komercinženiera grādu, aizstāvējis diploma darbu «Kooperācija Latvijā".

No 1897.—1909. g. darbojies kā skolotājs Turaidā un Bīriņos; no 1909.—1915. g. apmeklē Maskavas komercinstitutu.

Pēc augstskolas beigšanas 1915. g. iestājies centrālā savienībā «Konzums" par tirdzniecības        instruktoru un revidentu; tūliņ arī sāk darboties lauks, centrālbiedrībā kā kooperācijas instruktors.

Kara sākumā noorganizē Maskavā centr. sav. «Konzums" un L. L. Centralbiedrības Maskavas nodaļas un birojus, kuri palīdz paglābt Latvijas kooperatīvo centrālo organizāciju mantas, lopus un iestādes.

Karam ieilgstot 1916, g. Laursons pārcēlās atpakaļ uz Latviju, kur Valkā ņem dzīvu dalību pie
Latvijas kooperācijas paglābšanas no iznīkšanas kara un okupācijas laikā, un pie «Konzums" pārveidošanas par savienību;

1917. g. Laursons jau ir C. S. «Konzums" valdes un padomes priekšsēdētāja biedris, kuras amatos vēl tagad. Bez tam ņem dzīvu dalību bēgļu apgādāšanas organizācijās, kā arī pie Latvijas pirmo valstisko organizāciju radīšanas.

Kopīgi ar M. Valteru un K. Ulmani 1917. gadā nodibina Zemnieku savienību un ņem dzīvu dalību pie pirmās zemes sapulces organizēšanas 1917. gadā, kurā ievēlēts par pirmās Vidzemes zemes padomes locekli; vēlāk ievēlēts par pirmās Latviešu Nacionālās Padomes un tās valdes locekli Valkā.

Laursons darbojās arī Vidzemes guberņās pārtikas komitejā un vēlāk Rīgas apgādāšanas komitejā;

1918. gadā, vācu okupācijas laikā rediģē žurnālu «Savienība", kuru izdod Centrālsavienība    «Konzums".

1919. g., lieliniekiem ienākot, Laursons paliek Latvijā un mēģina glābt kas vēl glābjams kooperācijas laukā. Ar lielinieku izdzīšanu un Latvijas valsts nodibināšanos atmet piedalīšanos politiskā dzīvē, jo nevar ciest un saprast politisko «andeli"; piegriežas vienīgi iemīļotam kooperācijas darbam.

Laursons visos kooperācijas organizēšanas darbos bijis arvien pirmajā vietā un veicis grūtākos uzdevumus.

Laursons kā žurnālists daudz rakstījis par kooperācijas un saimnieciskiem jautājumiem «Dzimtenes Vēstnesī". «Kooperatorā", «Līdumā", «Brīvā Zemē", «Savienībā", «Kopdarbībā", «Latvijas Lauksaimniekā", «Ekonomistā", «Balsī", «Kooperativā Kreditā" u c. izdevumos.

Laursons cenšas mūsu sabiedrisko un saimniecisko dzīvi iekārtot pēc godīguma un kopdarbības principiem.

***

  EDUARDS LAURSONS(1876-1950). Mācījies Jaunvālespag astskolā un Trikātas draudzes skolā. No 1916.g. Valkā ņēmis dalību pie Latvijas kooperācijas paglābšanas no iznīkšanas kara un okupācijas laikā, un pie „Konzuma” pārveidošanas par savienību. No 1917.g. bijis tā valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs. Aktīvi darbojies bēgļu apgādāšanas organizācijās. Kopā ar M.Valteru un K.Ulmani 1917.g. dibinājis zemnieku savienību, piedalījies pirmās zemes sapulces organizēšanā, tajā ievēlēts par pirmās Vidzemes zemes padomes locekli, vēlāk – par pirmās Latviešu Nacionālās padomes un tās valdes locekli Valkā.

1949.g. 25.III apcietināts, deportēts, izsūtījumā izdarījis pašnāvību.

***

Valmieras apriņķis, Jaunvāles pagasts, Mailes.
Izsūtīts 25.03.49
Amūras apgabals Zavitinskas rajons.
Miris 01.07.50.
Lieta Nr. 6318.