Eduards Pētersons

Dzimis 1897. g. 9. februārī Drabešu pagasta Kalna Nīgalēs. Izglītojies pagastkolā. apguvis namdara profesiju.

1916. g. 1. jūlijā iestājies 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā. Ieguvis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi.

1919. g. 1. augustā Cēsīs, Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi. 6, Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919.g. 18. novembrī pie Iecavas ievainots, bet palicis ierindā. Paaugstināts par seržantu.

1919. g. 22. novembrī pie Vecplatones muižas kopā ar 8 kareivjiem Pētersons brīvprātīgi devās izlūkos un, neskatoties uz niknu ložmetēju uguni, uzbruka bermontiešu nocietinājumiem, ieņēma tos, ieguva 2   ložmetējus un sagūstīja ievainotos vāciešus.

Piedalījies Latgales atbrīvošanā, kuras laikā paaugst. par vada pārzini.

1920. gadā pieškirts LKOK nr.3/35 Apbalvots par cīņu 1919. g. 22. novembrī pie Vecplatones muižas.  

1922. g. beidzis karaskolu, paaugst. par leitnantu. Vada komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, virsleitnants.

Neatkarības pēdējos gados sasniedzis kapteiņa pakāpi. Piešķirta jaunsaimniecība Drabešu pag. 1941.g. 2. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. 2. robežsargu pulkā, cīnījies frontē.

Bijis arī 106. grenadieru pulka bataljona komandieris.

1944. g. 18. septembrī kritis kaujā pie Iecavas stacijas

***

  1897. II 09. Drabešu apg. S. Adeline dz. Erdmanis + 1944. IX 18. frontē

                Beidzis draudzes skolu.

                1916. V 18. Rezerves 181. kājnieku pulkā, karavīrs,

                1916. VI 04. Latviešu rezerves strēlnieku pulkā, strēlnieks,

                1917. beidzis mācības komandu un paaugstināts jefreitors pakāpē,

                1917. I 01. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, instruktors,

                1917. I 12. kaujā Ložmetēju kalnā,

                1917. V 01. paaugstināts jaunākais apakšvirsnieks pakāpē,

                1917. VI 15. paaugstināts vecākais apakšvirsnieks pakāpē,

                1917. VII 28. atvaļināts.              

                1919. VIII 01. Cēsu etapa komandantūrā – instruktors, kaprālis,

                1919. X 15. Rīgas kājnieku pulkā – instruktors,

                1919. X 18. paaugstināts seržants pakāpē,

                1919. XI 17. ievainots pie Iecavas,

                1919. XI 22. kaujā pie Vecplatones,

                1920. X 09. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķīru # 35,

                1920. XI 17. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets,

                1922. IX 01. beidzis Kara skolu ar II šķīru un paaugstināts leitnants pakāpē,

                1922. IX 01. Rēzeknes kājnieku pulkā – jaunākais virsnieks,

                1923. XI 05. vada komandieris,

                1923. apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1926. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1926. XI 01.

                1928. apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10. gadu jubilejas medaļu,

                1933. XI 17. paaugstināts kapteinis leitnants pakāpē izd. 1930. IX 01.

                1934. II 01. rotas komandiera palīgs,

                1935. V 16. Ložmetēju rotas komandiera palīgs,

                1935. X 24. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1930. IX 01.,

                1935. X 29. Dobeles kājnieku pulkā, rotas komandieris,

                1935. XII 18. Siguldas kājnieku pulkā, rotas komandieris,

                1937. XI 15. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķīru # 4337,

                1938. VII 18. Bauskas kājnieku pulkā, rotas komandieris,

                1938. XI 29. Aizputes kājnieku pulkā, ložmetēju rotas komandieris,

                1940. V 16. beidzis Rotas komandieru kursus,

                1941. I 12. atvaļināts.

                1941. VII Daugavpils pilsētas galva.

                1944. IX 18. Kritis kā II Robežsargu pulka virsnieks.

                Avoti:        LVVA 1497-1-231-271, 1500-1-74-577, 1498-1-131-523, 5601-1-4858;

                               „Latviešu karavīrs Otrā pasaules karā”, Toronto, 1989.;

                               V. Eichenbauma arhīvs # 4208.