Egolfs Voldemārs Bakūzis

Egolfs Bakūzis, Minesotas universitātes profesors emeritus, miris 30. augustā St. Paulā, Minesotā, 91 gada vecumā.
E. Bakūzis dzimis Kuldīgā 1912. gada 27. maijā. Pēc Rīgas pilsētas 2. vidusskolas absolvēšanas studēja Latvijas Universitātes mežsaimniecības fakultātē, ko beidza ar izcilību 1935.gadā, iegūstot inženiera-mežkopja grādu.

Strādāja par instruktoru Viļakas mežsaimniecības skolā, pēc tam Lauksaimniecības kamerā par mežkopības nozares vadītāju. No 1940. līdz 1941. gadam viņš bija Mežsaimniecības fakultātes dekāna Dr.Rūdolfa Markusa asistents Mežu taksācijā un ierīcībā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. 29 gadu vecumā E. Bakūzis saņēma uzaicinājumu vadīt Meža departamenta meža ierīcības nodaļu. Viņš izkārtoja arī lauksaimnieku mežu ierīcību un bija padomes loceklis a/s "Latvijas koks". Līdztekus zinātniskai darbībai viņš galveno uzmanību veltīja mežu atjaunošanai.

Kara beigās viņš bija zinātniskais līdzstrādnieks Mežu pētīšanas institūtā Ebersvaldē, Vācijā. Baltijas universitātē E. Bakūzis bija viens no aktīvākajiem Mežsaimniecības fakultātes izveidošanā. Viņš ne vien lasīja lekcijas, bet arī izkārtoja studentiem papildināšanās iespējas vācu mācību iestādēs un praktiskos darbus mežniecībās, koku audzētavās un koku apstrādāšanas uzņēmumos. Papildus viņš pats klausījās lekcijas Hamburgas universitātē un turpināja apstrādāt Latvijā sākto pētījumu materiālus.
Baltijas universitātei darbu izbeidzot, Bakūzis izceļoja uz ASV, kur Minesotas universitātē strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku, vienlaikus rakstot doktora disertāciju, ko aizstāvēja 1959. gadā, iegūstot filozofijas doktora (Ph. D.) grādu. Bakūzis bija Minesotas universitātes meža un vispārējās ekoloģijas profesors.

Pēdējos aktīvā darba gados viņš strādāja pie rakstu krājuma Mežu ekosistēmu pamati (Foundations of Forest Ecosystems). Šis pasākums ietvēra ekoloģijas un vispārējo zinātņu pamatprincipus, kā arī metodes sistēmanalīzē. Šī darba nolūks bija radīt ekoloģijai noteiktus teorētiskos pamatus.
Pensionējies 1982. gadā, E. Bakūzis vēl arvien nemitīgi iedziļinājās tik dažādās, bet viņaprāt saistītās zinātņu nozarēs kā meža ekoloģija, zinātnes filozofija un fraktāļu ģeometrija. Mežu ekosistēmu pētījumiem viņš izmantoja atziņas no vispārējās sistēmu teorijas, ārpus līdzsvara sistēmām, haosa teorijas un citām.
Egolfs Bakūzis bija liels opermūzikas un mākslas cienītājs. Vina interešu daudzpusība bija redzama daudzās grāmatās viņa biroja plauktos. Kaut vājā redze pēdējos gados stipri ierobežoja lasīšanas spēju, viņš arvien pasūtināja jaunas grāmatas un žurnālus. Katru nedēļu viņš sūtīja saiņus ar grāmatām un žurnāliem Latvijas mežzinātnes institūta "Silava", mežkopības studentu biedrības "Šalkone" un Meža darbinieku biedrības bibliotēkām - Latvijas mežkopju vajadzībām.
Īstenībā E. Bakūzis nekad pensijā neaizgāja. Kamēr viņa spēki atļāva sēdēt krēslā, viņš ik dienas bija universitātē, savā birojā.
Latvijā E. Bakūzim publicēti ap 60 rakstu par mežkopības jautājumiem, rietumu pasaulē viņš tiem bez jau pieminētā kapitāldarba pievienojis vēl pāri par 30. E. Bakūzis piedalījis vairākos starptautiskos mežsaimniecības un botānikas kongresos Eiropā un Amerikā, iepazīstinot kolēgas ar saviem pētījumiem. Viņš bija loceklis vairākās zinātniskās organizācijās un akadēmiskās goda biedrībās, arī mežkopības studentu biedrības "Šalkone" vecbiedrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Par izcilo darbu un bagātīgo atbalstu Latvijas mežzinātnei un Latvijas mežkopjiem, Egolfam Bakūzim piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīme.

Avots: Laiks, 04.10.2003

                                ******

     (2001.g.janv.)  PĒDĒJĀS  ARDIEVAS

       Es dzirdu Ventas Rumbas šalkšanu...

       Es staigāju pa Pilsdārzu...

       Eju pa senajām ielām,

       Aizstaigāju līdz Veckuldīgas Pilskalnam.

      Dzirdu baznīcu zvanus un atvadu dziesmas tēva kapos.

      Satiekos ar karu, badu, aizklīstu tālu svešumā...

      Neskan tur latviešu valoda;  darbs un kalpošana Zinātnei.

      Scientiae et Patriae!

             Egolfs

             ******

                   Goodbye Forever...

        I may have a little time more...but it may be too late for goodbye!

        I am not crying - do not cry for me.

        This is a wonderful world. But everything can be destroyed. The worst it could be is by humans themselves, who cannot overcome our animal descent. Evolution was able to go to Divinity!

         There are many of us close to Divinity. They are angels living on earth!

         Goodbye to everyone!  Gooodbye!

Green Hall, Univ.of Minnesota                       Egolfs Voldemars Bakuzis

10/12/00                                                                  "The Forester"

                         *****

Skolasbiedrs un studiju biedrs, turpmāk draugs, ar kuru sarakstījās arī pēc 2.pasaules kara, bija Kuldīgas mežrūpniecības saimniecības  galvenais mežzinis Valdis Gavrilovs ( ? - ? )

Nekrologs vēsta, ka strādāja Minesotas universitātē. Lai tas būtu iespējams, vispirms 40 gadu vecumā bija jāatkārto studijas, jāiegūst grāds. Vecākais dēls Pēteris ar savu avīžpuikas darbu to nodrošināja.

Izpildot aizgājēja vēlēšanos, dēli Pēteris un Andrejs, meitas Dace, Ilze, Anna, Alīde pelnus izkaisīja Misisipi upē, kura plūst gar Minesotas universitāti.