Karls Eižens Bērs

Vācu tautības Liepājas pilsētas galvenais inženieris Karls Eižens Bērs (Carl Eugen Baer) dzimis 1856. gada 22. augustā (pēc vecā stila 10. augustā) Rīgā. 

Vecāki: dārznieks Johans Augusts Jūliuss Bērs (Johann August Julius Baer), dzimis 12.04.1822. Altenburgā, Tīringenē, Vācijā, miris 03.03.1880. Rīgā, un Anna Vilhemīne dzim. Šoha (Anna Wilhelmine geb. Schoch), dzimusi 18.08.1826. Rīgā, mirusi 22.10.1909. Rīgā. Anna Vilhelmīne 1846. gadā precējusies ar sava tēva palīgu dārzniecībā, kurā tas strādāja no 1844. gada. 

Annas Vilhelmīnes māte Agneta Suzanna Šoha (Agneta Susanna Schoch), dzim. Koop, bija Vērmaņu ģimenes saimniecības pārzine, dz. ap 1796 Lībekā, Vācijā, m. 21.01.1882. Rīgā, bet tēvs Kristiāns Vilhelms Ludvigs Šohs (Christian Wilhelm Ludwig Schoch), dz. 08.05.1800. Mosigkau, Dessau, Sachsen-Anhalt, Vācijā, m. 21.06.1860. Rīgā, bija dārznieks, Vērmaņu dārzniecības darbu vadītājs, kuru 1822. gadā no Desavas šurp ataicināja Lielās ģildes vecākais Vērmanis.

Kristīts 28. oktobrī Rīgas reformātu vācu draudzē. Kūmās: G.C. Baer kungs (domājams, ka jaundzimušā tēva brālis Gustav Karl Baer), E. Schoch kungs (domājams, ka jaundzimušā mātes brālis Johann Leopold Ernst Schoch, dārznieks), mācītāja kundze J. Ken, L. Schulz jaunkundze.

Bērs mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam 4 gadus augstskolā, darbojās Fraternitas Baltica.

Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija. Tās devīzes bija: "Draudzība, priecīgs prāts, tikums, zināšanas — nekad nedrīkst baltiem trūkt" (Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen — soll man nie bei den Balten missen) un "Uzticībā stiprs" (In Treuen fest). Dibināta 1865. gadā pie Rīgas Politehnikuma kā Fraternitas Polytechnici Baltici.

Rīgas Politehnikums darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā privātā augstskola, kuru uzturēja Baltijas muižniecība. Tās sastāvā tika izveidotas sešas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas tehniskā, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras. No 1869. līdz 1888. gadam darbojās arī Mērniecības nodaļa.

Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, neņemot vērā tautību, reliģijas un kārtu atšķirības. Studijas bija par maksu, un mācības notika vācu valodā. Rīgas Politehnikuma pastāvēšanas 34 mācību gados (1862-1896) diplomus ieguva 1447 absolventi. Sākotnēji gandrīz visi pasniedzēji tika pieaicināti no ārzemēm, galvenokārt no Vācijas, Šveices un Austrijas augstskolām. 

Arī Bērs Kārlis Eižens (minēts kā Ivana d.; pasu grāmatā kā Jaņa d.) mācījies Rīgas Politehnikuma Inženierzinātņu nodaļā, matrikulas nr. 655. Diplomu saņēmis 1878. gada 21. septembrī, ļoti labi nokārtojot gala pārbaudījumus. Tajā pašā gadā devās uz Liepāju un savu atlikušo mūžu veltīja gandrīz tikai Liepājai.

1878. gadā Bērs Liepājā darbojās dzelzceļa tilta būvniecībā.

Kā liecina ieraksts portālā "Zudusī Latvija", tad "Liepājas dzelzceļa tilts pār Liepājas ezera kanālu, kas savieno ezeru ar jūru, uzcelts 1879. gadā, lai nodrošinātu kravu plūsmu pa Liepājas - Romnas [tagadējā Ukrainā] dzelzceļa līniju. Tilts kā pilsētas saimnieciskā uzplaukuma apliecinātājs kalpoja līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām, kad to demontēja, ignorējot tā vēsturisko vērtību".

No 1878. līdz 1888. gadam (citviet minēts 1879.-1885.) Bērs strādāja Liepājas ostas izbūvē.

Ar Liepājas-Romnu dzelzceļa līnijas atklāšanu 1871. gadā sākās jauns Liepājas ostas un pilsētas attīstības posms, un turpmākajās desmitgadēs Liepājas osta tika izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām ostām Krievijas impērijā. 1880. gados izraka un izbūvēja Ziemas ostu un Ziemeļu un Dienvidu preču stacijas, kur apstrādāja apmēram 300 dzelzceļa vagonus dienā. 

 

1882. gada 14. februārī reformātu baznīcā Rīgā laulāts 25 gadus vecais civilais inženieris Karls Eižēns Bērs un 21 gadu vecā Elīza Anna Marija Dargeviča (Elisa Anna Marie Dargewitsch, dz. ap 1861, m. 12.07.1926. Liepājā), kuģa kapteiņa (citviet minēts, ka stūrmanis) Johana Gotfrīda Dargeviča (Joh. Gottfr. D.) un Žozefīnes Barbaras dzim. Gilbertas (Josephine geb. Gilbert; dz. ap 1830 - m. 24.08.1864. Liepājā) meita. No vecākiem tobrīd dzīva ir tikai līgavaiņa māte. Līgavas uzvārda varianti: Dargewitz, Darjewitz, Darjewitsch, Darguwitsch.

Bērni:

1) 1883. gada 24. janvārī (pēc vecā stila 12. janvārī) plkst. 21.00 Liepājā reformātu ticības civilinženierim Karlam Eiženam Bēram un Marijai dzim Dargevicai (Marie geb. Dargewitz), kura ir luterticiga, piedzimst dēls Verners Eižēns Bērs (Werner Eugen Baer). Vecāku mājās 28. februārī kristījis mācītājs Sv. Annas baznīcas mācītājs R. Šēns (R. Schön), kūmās virsskolotājs Ādolfs Felts (Adolph Feldt), telegrāfa ierēdnis Viljams Kristiansens (William Christiansen),  Antonijas Bēras (Antonie Baer) jaunkundze. Arī viņš ir bijis inženieris, precējies ar Vilhelmīni Frīderīki (Wilhelmine Friederike), miris 1956. gada 5. novembrī Gettorf, Rendsburg, Schleswig-Holstein, Vācijā.

2) 1884. gada 30. maijā (citviet minēts 12. marts un 12. jūnijs, arī augusts) plkst. 4.30 no rīta Liepājā reformātu ticības inženierim Karlam Eiženam Bēram un viņa sievai Alisei Marijai dzim. Darjevičai (Alice Marie gb. Darjewitsch), kura ir luterticīga, piedzimst meita Gerda Vilhelmīne (Gerda Wilhelmine). Vecāku mājās 10. augustā kristījis Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Eižens Klūge (Eugen Kluge), kūmās dārznieka atraitne Vilhelmīne Bēra dzim. Šoha (Wilhelmine Baer gb. Schoch), Luīze Štrupa dzim. Radeike (Louise Strupp gb. Radeicke), Martins Vēbers (Martin Weber) un Berta Šarpantjē dzim. Hartunga (Bertha Charpentier gb. Hartung). Gerda vēlāk kļūst Valdemāra Fossē (Waldemar Fossé) sieva, mirusi 1933. gada 9. martā (citviet minēts 3. septembris) Liepājā 48 gadu vecumā. Gerda Fossē apglabāta Līvas kapsētā, vieta nav zināma. 

Ministru kabineta sēdē 10.04.1934. piešķir eksekvātūru jaunieceltam Vācijas goda konsulam Liepājā Valdemāram Fossē.

Valdemāram Fossē pieder firma Fossé & Co Helēnes ielā 2 (tagadējā Pasta iela), kas nodarbojas ar būvmateriālu vairumtirdzniecību un spoguļu tirdzniecību.

13.12.1934. "Valdības Vēstnesī" atrodams šāds paziņojums: "'Liepājas apgabaltiesas tirdzniecības reģistra tiesnesis, pamatojoties uz tirdzniecības reģistra noteikumu 39. p., paziņo, ka Liepājas apgabaltiesas tirdzniecības reģistra „A" daļa ar tirdzniecības reģistra tiesneša 1934. g. 7. decembra lēmumu (žurnāla 229. num., reģ. 229. num.) ierakstīts vienpersonīgs tirgotājs ar firmu „Fossē & Co (īpašnieks Valdemārs Fossē)", kuras īpašnieks ir Valdemārs Fossē, Vācijas pavalstnieks, dzimis Polijā, Orczechovā, 1883. gada 4. janvārī, ar dzīves vietu Liepājā, Graudu ielā 44; darbības nozare: būvmateriālu tirgotava; uzņēmums atrodas Liepājā, Helēnes ielā 2; uzņēmuma darbība atklāta 1919. gada 1. februārī. Prokūrists Harijs Junge. Īpašniekam pieder vēl spoguļu darbnīca un stiklu slīpētava Liepājā, Helēnes ielā 2, ar V kat. rūpn. zīmi; atsevišķi nav reģistrēta."

 

No 1886. līdz 1887. gadam Bērs piedalījās Rīgas-Pleskavas dzelzceļa būvē Veru (Igaunija) apkaimē vai pat vadīja to.

Dzelzceļa līnija Rīga-Pleskava ir 1886.-1889. gadā uzbūvēts dzelzceļš, kas Pleskavā savienoja Rīgas staciju ar dzelzceļa līniju Pēterburga-Varšava. Tai bija atzars Valka-Tērbata. Dzelzceļa līnija Rīga-Pleskava (286 verstis jeb 305 km) tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. 

No 1887. līdz 1888. gadam kā vecākā inženiera palīgs Liepājas Tirdzniecības ostas paplašināšanā.

1889. gadā darbojās Liepājas pilsētas triangulācijā un pārmērīšanā, izveidojot pirmo precīzo pilsētas plānu. Inženiera Eižena Bēra sagatavotā Liepājas pilsētas sienas karte datējama ar 1891. gadu.

No 1890. līdz 1893. darbam Liepājā nodarbināts privātos darbos.

No 01.07.1893. līdz 1903. gadam viņš bija Liepājas pilsētas galvenais inženieris un vienlaikus arī Liepājas telefonu centrāles (kas tolaik vēl bija privāts uzņēmums) direktors.

Liepājas inženieris Eižens Bērs izstrādāja Liepājas – Aizputes dzelzceļa līnijas projektu, kā vecākais inženieris tur darbojoties no 1897. (citviet minēts no 1896. vai 1898.) līdz 1899. gadam. Vilciens Liepāju ar Aizputi savienoja no 1899. gada līdz 1964. gadam.

No 1903. gada Bērs darbojas kā būvuzņēmējs. 

Liepājas galvenā arhitekta (1871—1902) P. M. Berči tradicionālie kompanjoni Liepājā bija būvuzņēmējs Johans Vilhelms Rīge, pilsētas galvenais inženieris Eižens Bērs un namdaru meistars G. M. Demme. J. V. Rīge bija daudzu būvmateriālu ražotņu īpašnieks. Tās nodrošināja ar nepieciešamajiem materiāliem daudzu arhitekta P. M. Berči ieceru realizēšanu.

No 1904. gada darbojas kā pilnvarotais pārstāvis Rīgas savstarpējās nelaimes gadījumu apdrošināšanas sabiedrībā.

Bērs ilgus gadus kalpoja sabiedrībai. Okupācijas laikā strādāja pilsētas labā okupācijas karaspēka izveidotajā apgādes pārvaldē un pēc tam ieņēma pilsētas domnieka un Tehniskās nodaļas vadītāja amatu no 1919. gada līdz 1924. gadam. Tāpat gadiem ilgi rūpējās par bezdarbnieku apgādi.

1919. gada vācu kandidātu sarakstā vēlēšanām Liepājā 4. sarakstā ar 6. numuru ir inženieris Eižens Bērs ar uzrādīto adresi Kūrmājas prospekts 17.

1912. gadā viņa adrese bija Neue Strandst. 22, tagadējā Ezera iela.

1920. gada 8. martā Bers Karlis Eigens Jaņa d. Liepājā saņem pasi. Reformātu ticības, precējies.

1920. gadā minēts ar 14. numuru vācbaltu partiju sarakstā nr. 1.

Figurē vācu domnieku kandidātu sarakstos (saraksts nr. 2) Liepājas pilsētas domes vēlēšanām 1923. vai 1929. gadā (vai abos).

Inženieris Eižens Bērs 1924. gadā bija komisijas sastāvā, kas izskatīja elektrostacijas celtniecības iespēju, izmantojot netālu no Liepājas esošā Ploču kūdras purva resursus.

Darbojās arī Vācu biedrībā un Vācu vecāku biedrībā, kā arī Vācbaltu apvienošanās partijas valdē, esot viens no šīs partijas dibinātājiem un ilggadējs vadītājs, pirmais tās vadītājs. Bijis jaundibinātās Latvijas Vispārējās nelaimes gadījumu apdrošināšanas Liepājas nodaļas vadītājs, no šī amata aizejot pensijā 1931. gada 30. oktobrī pēc 53 gadus ilgā daudzpusīgā darba Liepājas labā. Bērs bija vienmēr apveltīts ar humora izjūtu un bija gaidīts kompanjons.

Apkopojis Liepājas rūpniecības vēsturi brošūrā "Die Entwicklung der Fabrikindustrie Libaus" (Rūpnīcu industrijas attīstība Liepājā, 1909). Darbs veltīts pēc Eižena Bēra ierosinājuma 1884. gadā dibinātās Liepājas tehniski saimnieciskās biedrības 25 gadu jubilejas svinībām.

(Baer, E. Die Entwicklung der Fabrikindustrie Libaus. Libau: Buch- und Steindruckerei von August Kaeten, 1909. 54 S.)

Sarakstījis publikāciju "Libau 1625 – 1925", kas publicēta "Baltische Blätter für allgemeinen Kulturfragen" (1925, nr. 6.). Rakstā uzskaitīti svarīgākie Liepājas politiskās un saimnieciskās dzīves notikumi no 1625. līdz 1925. gadam.

Miris 1934. gada 4. aprīlī.

"Libausche Zeitung" 5. aprīļa numurā, atskatoties uz Bēra mūžu, raksta, ka mūsu priekšā stāv viņa dzīves tēls kā spilgts paraugs nerimstošam radošumam, izcilai daudzpusībai un veselīgam, darbīgam pilsoniskajam garam, kas noteikti paliks mūsu atmiņā vēl ilgi ar godpilnu un pateicīgu piemiņu.

Apglabāts 7. aprīlī plkst. 15.00 Bārenbuša (Līvas) kapsētā. Sektors 7-3, vieta 0002.

2020. gadā viņa darbi Liepājas labā jau ir aizmirsti un viņam virsū uzglabāts Andris Urbāns (1964-2020). Par Bēra kapavietu liecina tikai ieraksts Cemety.lv datu bāzē.

Avoti: 

1. https://www.abebooks.co.uk/Liepajas-pilseta-domes-velesanas-janvari-1923/30328833971/bd
2. Album Academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. Pieejams: https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/c0e36c60-b70b-46a2-9bcf-359f74944b29/content
3. https://cemety.lv/public/deceaseds/359696?type=deceased
4. https://cemety.lv/public/deceaseds?utf8=%E2%9C%93&q=fosse&region=&cemetery=&birth_date_year=&birth_date_year_approximation=0&death_date_year=&death_date_year_approximation=0&button=
5. Dorpater Zeitung, 22.03.1920.
6. https://enciklopedija.lv/skirklis/112962-R%C4%ABgas-Politehniskais-instit%C5%ABts
7. https://www.geni.com/people/Carl-Baer/6000000030328872650
8. Handels-Adressbuch Lettlands und Estlands 1931. Pieejama: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16094679.pdf
9. https://irliepaja.lv/lv/liepajnieki/pirms-80-gadiem-miris-inzenieris-eizens-bers/
10. Libausche Zeitung, 08.01.1919., https://dom.lndb.lv/data/obj/file/11826357.pdf
11. Libausche Zeitung, Nr.258 (12.11.1924)
12. Libausche Zeitung, Nr.74 (05.04.1934)
13. https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/latvijas-arhitekturas-muzeja-atklas-izstadi-par-vesturisko-stilu-izpausmem-p-m-berci-arhitektura/
14. https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/liepajas-vesture-attelos-ceturtais-stasts-liepajas-aizputes-saursliezu-dzelzcela-stacija/
15. Liepājas 1920. gada pasu izdošanas grāmata. Pieejama: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3QL-M9LQ-7?cat=3032310
16. https://lv.wikipedia.org/wiki/Dzelzce%C4%BCa_l%C4%ABnija_R%C4%ABga%E2%80%94Pleskava
17. https://lv.wikipedia.org/wiki/Fraternitas_Baltica
18. https://lv.wikipedia.org/wiki/Liep%C4%81jas_osta
19. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:14:2052:2257:13469#&gid=1&pid=16
20. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:14:2052:2257:13472#&gid=1&pid=26
21. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2427:21285#&gid=1&pid=132
22. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2427:21285#&gid=1&pid=244
23. 7175. fonds, Rīgas Politehniskais institūts, 1. uzskaites saraksta 1848. lieta. Pieejama: https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:7:18:54
24. Rigasche Rundschau, Nr.248 (30.10.1924)
25. Rigasche Rundschau, Nr.248 (04.11.1931)
26. Rigasche Rundschau, Nr.59 (14.03.1933)
27. Rigasche Rundschau, Nr.46 (25.02.1936)
28. Rigasches Kirchenblatt, Nr.8 (19.02.1882)
29. Rigasche Stadtblätter, nr. 45, 09.11.1878.
30. https://www.rtu.lv/lv/universitate/vesture
31. Valdības Vēstnesis, Nr.79 (11.04.1934)
32. Valdības Vēstnesis, Nr.283 (13.12.1934)
33. https://www.vestnesis.lv/ta/id/67286
34. Zeitschrift des Vereines deutscher Ingenieure, nr. 25., 18.06.1887. Pieejams: https://books.google.lv/books?id=YXcfAQAAMAAJ&pg=PA505&lpg=PA505&dq=%22eugen+baer%22libau&source=bl&ots=HwOKK5ErHM&sig=ACfU3U1E1Yp1g7DCsvjFeyQRvZbF2ziQLw&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjL9sXfkJuHAxUgDxAIHRcMC9kQ6AF6BAgaEAM#v=onepage&q=%22eugen%20baer%22libau&f=false
35. https://zudusilatvija.lv/objects/object/2463/